Saslimstība ar vēzi un mirstība Vidzemē – trešā augstākā Latvijā

Vidzeme ir Latvijas mazākais reģions iedzīvotāju skaita ziņā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada sākumā tajā dzīvoja 191 794 iedzīvotāji. Zemais iedzīvotāju skaits gan nenozīmē, ka Vidzemē attiecīgi arī saslimstība ar vēzi šajā reģionā ir zemāka. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem uz 100 000 iedzīvotājiem Vidzemē ir trešā augstākā valstī. Turklāt atsevišķi šī statistikā reģiona novadi, piemēram, Strenču un Mazsalacas, ir ar visaugstākajiem saslimstības rādītājiem Latvijā.

ĪSUMĀ:

  • Saslimstība ar vēzi un mirstība ļaundabīgu audzēju dēļ Vidzemē uz 100 000 iedzīvotājiem trešā augstākā valstī.
  • 7345 – tik uzskaitē esošu vēža pacientu 2017. gada beigās bija no Vidzemes.
  • 2017. gadā 1181 Vidzemes iedzīvotājs pirmoreiz uzzināja, ka slimo ar vēzi, 579 cilvēki šajā gadā dzīvību zaudēja ļaundabīga audzēja dēļ.
  • Augstākā saslimstība un mirstība – Strenču novadā, zemākā – Jaunpiebalgas novadā.
  • Biežākie audzēji – prostatas, bronhu un plaušu, kolorektālās daļas vēzis.

Saslimstība ar vēzi Vidzemē aug. Vēl 2010. gadā šis reģions bija starp tiem, kuros saslimušo īpatsvars pret iedzīvotāju vidējo skaitu bija viens no zemākajiem, bet kopš 2013. gada Vidzeme tuvojas statistikas pirmajām pozīcijām.

Absolūtos skaitļos pirmreizējo vēža pacientu skaits reģionā ir zemākais valstī. 2017. gadā 1181 vidzemnieks uzzināja, ka slimo ar ļaundabīgo audzēju. Taču reģionus, kā arī novadus un pilsētas savā starpā ir korekti salīdzināt pēc saslimstības un mirstības rādītājiem uz 100 000 iedzīvotājiem. To aprēķina, saslimušo vai mirušo skaitu attiecinot pret vidējo gada iedzīvotāju skaitu attiecīgajā teritorijā.

Made with Flourish

Līdzīgi kā citos reģionos, arī Vidzemē visizplatītākais ir biežākais audzējs vīriešiem – prostatas vēzis. Tas 2017. gadā diagnosticēts 12% uzskaitē ņemtajiem vidzemniekiem. Otrs biežākais audzējs – bronhos un plaušās, kam seko kolorektālās daļas audzēji. Krūts vēzis ir ceturtais biežākais noteiktais ļaundabīgais audzējs Vidzemē. Saslimstība ar prostatas un bronhu un plaušu vēzi Vidzemē ir nedaudz augstāka par valstī vidējo. Vidzemē arī ir augstāka sieviešu saslimstība ar olnīcu vēzi (Vidzemē 34,6 saslimšanas gadījumi uz 100 000 sievietēm, Latvijā vidēji – 26,2).

Made with Flourish

No 26 Vidzemes pašvaldībām vēža statistikā negatīvi izceļas Strenču novads, kurā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem ir otra augstākā Latvijā – 963,1 saslimušais uz 100 000 iedzīvotājiem (Latvijā – 609,6).

Turklāt Strenču novads ir ar visaugstāko mirstības rādītāju valstī. Šajā novadā ir arī zemi piecu gadu izdzīvotības rādītāji. Iespējams, tikai sakritība, taču Strenču novads ir gados vecākā Latvijas pašvaldība – tās vidējais iedzīvotāju vecums ir 47,4 gadi (valstī vidēji – 42,3 gadi).

Būtiski augstāka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem ir arī Mazsalacas novadā (897), Cesvaines novadā (853,8) un Ērgļu novadā (792,6). Savukārt Vidzemē zemākā saslimstība 2017. gadā bija Jaunpiebalgas novadā (284 saslimušie uz 100 000 iedzīvotājiem).

Būtiski – tā kā dati pieejami tikai par vienu gadu, nav iespējams secināt, vai vēža izplatība un mirstība no tā saglabājas nemainīga ilgākā laika periodā. Līdz ar to turpmāk analizētie rādītāji nesniedz priekšstatu par tendencēm ilgtermiņā.

Cesvaines un Mazsalacas novados ir vieni no augstākajiem vīriešu saslimstības rādītājiem Latvijā.

Vidēji Latvijā uz 100 000 vīriešiem bija 654 saslimušo, bet Cesvainē 1181,9 un Mazsalacā 1090,1. Augsta vīriešu saslimstība bija arī Strenču, Pārgaujas un Cēsu novados. Savukārt zemāka vīriešu saslimstība ne vien starp Vidzemes pašvaldībām, bet Latvijā kopumā bija Apes un Jaunpiebalgas novados.

Pusē Vidzemes pašvaldību sieviešu saslimstība ar vēzi ir augstāka nekā Latvijā vidēji.

Turklāt īpaši izceļams Naukšēnu novads, kurā sieviešu saslimstība ir divreiz augstāka nekā vidēji valstī, un šis novads šajā statistikā ir pirmajā vietā Latvijā (1010,7 saslimušās uz 100 000 sievietēm, Latvijā – 571,7).

Būtiski augstāka vēža saslimstība bija arī Strenču, Ērgļu un Kocēnu novados. Savukārt zemākā saslimstība 2017. gadā bija Pārgaujas novadā, kurā vēzis diagnosticēts 17 vīriešiem un tikai trim sievietēm, attiecīgi sieviešu saslimstība tajā bija zemākā Latvijā.

Made with Flourish

Nozīmīgs rādītājs ir piecu gadu izdzīvotība, kas parāda, cik no vēža pacientiem pēc diagnozes noteikšanas nodzīvo vismaz piecus gadus. Pēdējie pieejamie izdzīvotības dati ir par 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem pacientiem, proti, cik no viņiem bija dzīvi 2017. gada nogalē. Līderi šajā rādītājā ir Līgatnes novads, kur dzīvi bija 75% no 2012. gadā uzskaitē ņemtajiem vēža pacientiem. Augsti izdzīvotības rādītāji bija arī Cesvaines novadā un Valmieras pilsētā.

Taču negatīvi izceļas Lubānas novads, kurā tikai katrs piektais no uzskaitē ņemtajiem pacientiem nodzīvoja vismaz piecus gadus.

Tas ir otrs sliktākais rādītājs valstī, un tas izceļams arī tāpēc, ka Lubānas novadā ir krietni augstāka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem nekā valstī vidēji un otrs augstākais mirstības rādītājs Latvijā. Kopumā 20 no 26 Vidzemes reģiona pašvaldībām piecu gadu izdzīvotības rādītājs ir zemāks nekā Latvijā vidēji (48%).

Made with Flourish

Trešā augstākā mirstība vēža dēļ Latvijā redzama arī detalizētākā pilsētu un novadu griezumā.

Divas no Vidzemes reģiona pašvaldībām ir ar visaugstāko mirstības koeficientu valstī. Tas ir Strenču novads (664,2 mirušie uz 100 000) un Lubānas novads (652,3).

Abos novados mirstība ļaundabīgu audzēju dēļ ir divreiz augstāka nekā vidēji Latvijā (308,3). Augsts mirstības koeficients ir arī Raunas un Ērgļu novados. Tikmēr Jaunpiebalgas un Burtnieku novados ir vieni no zemākajiem mirstības rādītājiem Latvijā.

Made with Flourish

Starp Vidzemes pašvaldībām vistiešāk iezīmējas likumsakarība - jo vecāki novada iedzīvotāji, jo augstāka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem. Tas skaidrojams ar to, ka lielākā daļa vēža pacientu ir pensijas vecumā. Piemēram, Strenču, Ērgļu un Valkas novadu iedzīvotāju vidējais vecums ir krietni virs vidējā valstī, attiecīgi arī saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem un mirstība šajos novados ir būtiski augstāka nekā valstī vidēji. Šajos novados ir arī būtiski zemāki izdzīvotības rādītāji.

Līdzīgas likumsakarības iezīmējas arī tad, ja saslimstības un mirstības rādītājus salīdzina pēc iedzīvotāju vidējiem ienākumiem un vidējās vecuma pensijas apmēra. Tajos novados, kuros ir zemi vidējie ienākumi vai pensija, ir zemāki izdzīvotības rādītāji un attiecīgi augstāka mirstība. Tas saskan ar līdz šim veselības un labklājības jomas pētījumos secināto, ka iedzīvotāju rocība ir viens no priekšnoteikumiem savlaicīgas un sekmīgas ārstēšanas saņemšanai. Piemēram, vidējā vecuma pensija Vidzemē visaugstākā 2017. gadā bija Valmieras pilsētā. Un, lai arī šajā pašvaldībā saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem bija nedaudz augstāka par vidējo valstī, Valmierā bija zemi mirstības rādītāji un vieni no augstākajiem vēža pacientu dzīvildzes rādītājiem (61%).

Made with Flourish

Dati par saslimstību un mirstību ar vēzi visā Latvijā pieejami šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti