Otrdienas valdības sēdē atkal izvērsās domstarpības starp atbildīgo Izglītības un zinātnes ministriju un nozares pārstāvjiem. To galvenā iebilde ir par to, ka augstskolu studiju virzienu novērtēšanas organizēšana uzticēta Vācijas aģentūrai ASIIN.
Tā var neiekļauties termiņos un tās pakalpojumi izmaksās dārgi, bažījās nozares pārstāvji, piedāvājot šo darbu uzticēt Augstākās izglītības padomei. Tā kā diskusijas ieilga, premjers Valdis Dombrovskis (V) aicināja strīdīgos jautājumu atrisināt valdības ārkārtas sēdē.
Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra pastāstīja, ka vairāki jautājumi nav saskaņoti ar padomi. Vētram bija iebildumi par to, ka cena par vienu studiju virziena akreditāciju kopumā praktiski ir tāda pati vai pat augstāka nekā līdz šim.
Vētra arī norādīja, ka jaunā studiju programmu licencēšana ir pārlieku birokrātiska, kas augstskolām uzliek papildu slogu un traucē, piemēram, studiju programmu apvienošanai.
Plašākas diskusijas valdībā izvērtās par summu, kuru par paveikto darbu paredzēts piešķirt Vācijas aģentūrai. Vētra sacīja, ka summa ir pārlieku liela. Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs atzina, ka aptuveni 90 tūkstoši latu aģentūrai nav daudz.
"Tas ir arī prestiža jautājums," minēja Sprūdžs un piebilda, ka starptautiskā skatījumā studiju programmas, kuru akreditācijas procesā iesaistīsies Vācijas aģentūra, būs konkurētspējīgākas.
Uzklausot IZM argumentus, valdība vēl neapstiprināja grozījumus MK noteikumos par IZM sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas augstskolām un koledžām nosaka kārtību un izmaksas par augstākās izglītības iestādes akreditāciju, studiju virziena akreditāciju, studiju virziena akreditācijas ietvaros iesniegtās papildu informācijas pārbaudi un izvērtēšanu, kā arī par studiju programmas licencēšanu.
Valdība otrdien vēl neapstiprināja IZM sagatavoto noteikumu projektu par studiju programmu licencēšanas noteikumiem, kas nosaka studiju programmu licencēšanas kārtību un kritērijus, pēc kuriem studiju programmu licencēšanas procesā vērtē studiju programmas.
Noteikumu projektā norādīta arī kārtība, kādā izveidojama institūcija, kas pieņem lēmumu par studiju programmu licencēšanu.
Noteikumu projektu apstiprināšana ļaus noslēgt līgumu par programmu akreditāciju ar Vācijas aģentūru ASIIN, lai nekavējoties varētu sākties akreditācijas process.
Plānots, ka, šonedēļ noslēdzot līgumu, nekavējoties tiks sākta studiju virzienu akreditācija. Prioritāri akreditācija tiktu nodrošināta tām 54 studiju programmām, par kuru īstenošanu izsniegta licence, bet kurām nav veikta pirmreizējā akreditācija. Visu studiju virzienu akreditāciju plānots pabeigt līdz šā gada beigām.
Sēdes laikā IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa norādīja – lai varētu paveikt visu studiju virzienu akreditāciju, akreditācijas termiņš būs jāpagarina vēlreiz, jo pašreiz vairāku virzienu akreditācijai jau jānoslēdzas vasaras vidū.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie grozījumi MK noteikumus par sniegto maksas pakalpojumu, kas noteic, ka, pirmo reizi akreditējot studiju virzienu, kurā ir 6‒10 programmas, akreditācija ar piecu ekspertu dalību augstskolai izmaksās 5354 latus.
Savukārt, ja studiju virziens ar sešām līdz desmit programmām tiks akreditēts atkārtoti, šajā procesā piedalīsies trīs eksperti, un izmaksas ir 3306 lati.
Ministrija arī paskaidrojusi, ja, piemēram, studiju virziens ar 10 programmām tiek izveidots no jauna, tā licencēšana un akreditācija atbilstoši jaunajai kārtībai izmaksās 12 054 latus. Pēc iepriekšējās sistēmas izmaksas ir 14 160 latu.
Valstī kopumā ir 29 studiju virzieni, kurus īsteno 33 augstskolas un 25 koledžas. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju vienas augstskolas vai koledžas vienam studiju virzienam atbilst vidēji 3,5 studiju programmas, savukārt tieši vienam universitātes studiju virzienam atbilst vidēji 5,7 studiju programmas.
