Sabiedriskā televīzija strādā nepietiekama finansējuma un uzraugošās institūcijas pārmetumu apstākļos. Ir skaidrs, ka šāda situācija nav atbalstāma un nedrīkst kļūt par ilgtermiņa normu. Tomēr nav skaidrs, kāda būs Latvijas Televīzijas nākotne? Vai atbildīgās institūcijas ir gatavas cīnīties par neatkarīgu un finansiāli stabilu sabiedrisko mediju? Vai arī tām ir izdevīgs sabiedriskais medijs ar savilktu jostu? Vai politiķi rīkosies atbildīgi un drosmīgi, dalot valsts budžeta līdzekļus?
