Salacgrīvā pēc negaisa uzspīdējusi saule, mašīnas cauri pilsētai slīd nepārtrauktā straumē, ka ceļam tikt pāri gandrīz nav iespējams. Tuvojoties autostāvvietai, veidojas sastrēgums.
“Vai nu tas lauks ir piemēslots, neko nedarot, vai mēģinot kaut ko izdarīt,” saka Jānis, kuram pieder Zvejnieku parkam tuvākā māja otrpus ceļam un gabals pļavas. Te viņš jau vairākus gadus netālu no oficiālās autostāvvietas ļauj festivāla viesiem nolikt mašīnas, uzcelt teltis. Izpļāvis zāli, uzslējis lauka tualetes, Jānis saka: ja nestāvēs klāt, tāpat cilvēki te noparkosies un vēl atstās cūkkūti.
“Sākās jau tā, ka pārsvarā draugi brauca. Tad draugs draugam [ieteica]... Pirmos gadus vispār nebija nekādas naudas, bet beigās jau tomēr zāle ir jāpļauj, mēsli jāsavāc, tas kaut ko maksā. Par brīvu darīt to kaut kā negribas.'' Peļņa gan neesot liela, saka Jānis, kura ikdienas darbs autoservisā divas nedēļas ap festivāla laiku esot paralizēts. Pats festivālā nekad nav bijis, bet, blakus dzīvojot, tāpat no tā neizbēgt:
“Nu, ja pareizais vējš iegriežas, tad trīs naktis nav gulētas,”
Kafejnīcā “Kambīze “Pie laša kundzes”” vienu no saimniekiem ir Andris Čerņavskis.
“Deviņus gadus jau sadzīvojam [ar festivālu]! Ja laiks ir labs, tad viss notiek, cilvēku ir daudz. (..) Dabīgi, ka izdevīgi. Ja būtu tā katru nedēļu, tas būtu baigais plusiņš. Bet lauvas tiesu jau paņem tie uzņēmēji, kas salaisti iekšā [festivāla teritorijā]. Būtu jau rīkotāji varējuši arī vietējos krogus un kafejnīcas ielaist. Nē, nu laiž jau, bet tur ir citas summas, citi cipari...” rezignēti spriež Andris.
Satiktie ļaudis zina teikt, ka daudzi vietējie šajās dienās festivāla viesiem izīrē dzīvokļus un dārzus teltīm, esot arī neapmierinātie, kurus traucē lielā burzma, bet tie parasti uz šo laiku braucot prom. Laikam tāpēc nevienu “Positivus” pretinieks Salacgrīvas ielās nav sastopams.
Pensionāres Raita un Dzidra par šo skudru pūzni pat priecājas:
“Kādas problēmas?! Tas ir pārejoši. Un esam laimīgi, ka esam tādā statusā. Mums ir reklāma, esam lepni. (..) Protams, esam visi tikpat dažādi kā laikapstākļi, bet neesmu savā radu vai draugu lokā dzirdējusi, ka kāds justos apgrūtināts.”
“Es pati savu dārza mājiņu esmu iznomājusi draugu bērniem, bet es naudiņu neprasu. Viņi ir jaunieši, tāpat krājuši, man žēl tā prasīt. Tā nav iedzīvošanās. Lai jauniešiem prieks!”
Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrā rosība festivāla sākumā tikpat liela kā ikdienā, bet ielās satikto iedzīvotāju novērojumus apstiprina arī centra vadītāja Liene Tiesnese:
“Vietējie izmanto iespējas. Izīrē autostāvvietas, telts vietas, dzīvokļus. Uz festivālu bija tā, ka pietrūka gultas vietu, un tad vietējie nāca palīgā. Un tas ir forši – viņi labprāt kādu kapeiku nopelna, un arī festivāla ļaudis var palikt siltumā, sausumā, ieiet dušā vieni paši. Tā kā nu jau vietējie rēķinās un ir apķērīgi šajā lietā.”
Devītais festivāls "Positivus'' Salacgrīvā turpināsies līdz svētdienas vēlam vakaram.
