Domājot, kā aizstāvēt savas intereses un panākt mazāk sāpīgu variantu, vairākos novados ir izveidotas un aktīvi darbojas iedzīvotāju konsultatīvās darba grupas.
"Viens variants ir tieši pāri kūtij, mūsu saimniecība tiek pilnīgi sadalīta," saka Skultes pagasta zemnieku saimniecības "Mazvēveri" saimniece Sandra Muskare.
„Mazvēveri” ir to piena lopkopības saimniecību skaitā, kuru vienā no variantiem šķērso dzelzceļa līnija. Muskare ir neziņā, kā būs, ja piepildīsies viņas gadījumā sliktākais variants, jo no jauna citā vietā veidot saimniecību viņa nesaskata iespējas. "Mēs esam visu savu apzināto mūžu ieguldījuši piena lopkopībā: kredīti ņemti, zeme iegādāta. Ir bērni, kas grib turpināt, un mazbērni, kas cer, ka varētu turpināt strādāt šajā saimniecībā, bet, ja nu tā notiks…," domu līdz galam nepabeidz Muskare.
„Mazvēveru” saimniece tad arī ir iesaistījusies sava pagasta darba grupā, kas vēlas panākt pagasta iedzīvotājiem labāko risinājumu. "Mums pagastā visiem ir viedoklis, ka līniju tomēr vajadzētu tālāk no jūras," pauž Muskare.
(Teritorija, kuru varētu šķērsot "Rail Baltica". Foto: Gunta Matisone / Latvijas Radio)
„Rail Baltic Latvija” izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš pauž, ka iedzīvotāju viedokļi tomēr tiks uzklausīti. Viņš atzīst, ka iedzīvotāju darba grupas var palīdzēt savām pašvaldībām noformulēt gala lēmumu par labāko trases variantu. "Šīs iedzīvotāju grupas palīdzēs sadarbībā kopā ar pašvaldībām vienkārši atrast labāko variantu pašvaldībai, jo pašvaldība jau pārstāv visu iedzīvotāju intereses," saka Skrastiņš. "Šāda mēroga objektiem ir ietekme uz visu pašvaldību, ne tikai uz tiem konkrētajiem skartajiem īpašumiem, kuriem iet šis dzelzceļš cauri," viņš norāda.
To, ka gala lēmums taps, ņemot vērā arī iedzīvotāju ieteikumus, apstiprina Salacgrīvas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Cīrulis.Arī šajā novadā ir izveidota iedzīvotāju konsultatīvā darba grupa, lai kopīgi ar pašvaldību strādātu pie novadam labvēlīgākā dzelzceļa trases varianta.
"Ja mēs nekādas prasības neuzstādam, nekādus ierosinājumus nedodam, tad mēs acīmredzot esam tikai zaudētāji," viņš norāda. "Bet mums tā doma ir tāda, ka mēs varētu arī ko iegūt novadam. Tā tas ir bijis vienmēr, ja kāds kaut ko prasa. Protams, vienmēr nedabū to, ko prasa, bet var kādu mazu daļu dabūt savās interesēs. Tātad viens aktuāls jautājums, kurš ir iedzīvotājiem – kurš variants tad beigu beigās tiks izvēlēts, un otrs - kā būs ar kompensācijām?" norāda Cīrulis.
Salacgrīvas novadu dzelzceļa līnija šķērsos visā tā garumā, apmēram 60 kilometrus.
Tāpēc novadā uzskata, ka ir jāpanāk arī kāds labums, vēl jo vairāk tāpēc, ka dzelzceļš jau netiek būvēts īslaicīgam periodam, un šo nākotnes skatījumu Salacgrīvā saista ar pieturvietas izveidi. "Otrs mūsu priekšlikums rakstiski ir iesniegts par apkopes staciju izveidošanu Salacgrīvā. Nevajag visu koncentrēt Rīgā. Šeit parādītos jaunas darba vietas," saka Cīrulis.
Salacgrīviešiem šobrīd piedāvāti ir divi iespējamiem dzelzceļa varianti: viens tuvāk jūrai, otrs tālāk, taču te neizslēdz arī trešo variantu.
"Ja Salacgrīvai apsola, ka pārskatāmā nākotnē šeit būs pietura, tad Salacgrīvai ir interese, lai tā būtu tuvāk pilsētai. Ja mums saka, ka nemūžam un nekad un, neko [nebūs pieturas un cita veida sadarbības], tad mēs, protams, viņu redzam tālāk un vēl tālāk, nekā ir tajā tālajā variantā, jo tad novads neiegūst pilnīgi neko. Ir tikai zaudējumi. Mēs esam likuši priekšā arī trešo variantu [par apkopes stacijas izveidi] un mums solīts, ka to izvērtēs," uzsver Cīrulis.
To, ka Salacgrīvas novada jautājumā varētu būt arī kāds cits risinājums, neizslēdz arī "Rail Baltic" pārstāvis Arnis Skrastiņš. "Mēs pieļaujam, ka kāds variants varētu parādītes brīdī, kad visu situāciju izvērtē uz vietas," atzīmē Skrastiņš.
Jau konkrētāka saruna "Rail Baltic" plānotājiem ar iedzīvotājiem būs rudens pusē, kad notiks sabiedriskās apspriešanas otrā kārta.
Vēsīts, ka "Rail Baltica" projekts izsaucis lielu neapmierinātību Rīgā, Mārupē un reģionos. Liela daļa rīdzinieku "Rail Baltica" sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā kategoriski iebilda pret pazemes tuneļa izbūvi zem Āgenskalna, kas paredzēts vienā no līnijas variantiem. Cilvēki aicinājuši šo tuneli izņemt no trases projekta.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija (EK) varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums EK, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
