Sākas ūdensputnu medību sezona

Sestdien, 13. augustā, pulksten 16.00 sākas ūdensputnu medību sezona. Lielākā mednieku aktivitāte novērojama tieši medību sezonas sākumā, tomēr Valsts meža dienesta (VMD) novērojumi liecina, ka kopumā ūdensputnus medī arvien mazāk. Taču ūdensputnu medībās iezīmējas kāda jauna tendence – pieaug to mednieku skaits, kas veido speciālas medību platības, lai ūdensputniem būtu, kur uzturēties un tos varētu medīt. 

Sākas ūdensputnu medību sezona
00:00 / 05:26
Lejuplādēt

Saskaņā ar medību noteikumiem ūdensputnu medību sezona ik gadu sākas augusta otrajā sestdienā, šogad tas ir – 13. augustā plkst.16.

Ūdensputnus drīkst medīt dažādās medību platībās, kā, piemēram, mākslīgās vai dabiskās ūdenstilpēs un meliorāciju sistēmās. Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā medījamos ūdensputnus drīkst medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, savukārt publiskajos ezeros un upēs, kas atrodas pilsētu teritorijās, atļauts tikai saskaņā ar attiecīgās pašvaldības noteikto medību kārtību; ja pašvaldība šādu kārtību nav izstrādājusi, medīt pilsētas teritorijā ir aizliegts. Tāpat medību ierobežojumi ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur var būt noteikti citi ūdensputnu medību termiņi, liegumi un ierobežojumi. 

Tomēr pirms došanās uz jebkuru medību vietu ieteicams noskaidrot konkrētās medību platības tiesisko statusu un ierobežojumus, kas saistīti ar ūdensputnu medībām.

Kā stāstīja VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis, ūdensputnu medības ir tradīcija, kur visaktīvāko mednieku darbību var novērot tieši medību atklāšanā, tomēr, pēc pēdējo gadu novērojumiem, iezīmējas tendence, ka ūdensputnus medī arvien mazāk.

Lūsis norādīja: "Protams, ka ūdensputnu medības ir tāda nedaudz specifiska lieta, jāatzīst, jā, uz šo medību atklāšanu, kādi 20% līdz 25% tomēr mednieku piedalās šajā atklāšanā, tas ir ap kādiem 5000 mednieku, 

un pēc tam jau tās ūdensputnu medības samazinās, un tad varētu teikt, kādi 5% no aktīvajiem medniekiem – tas ir kāds tūkstotis mednieku – aktīvi medī. Mums tādi novērojumi tieši kontroles ziņā, ka šī aktivitāte medniekiem samazinās ar gadiem, bet cerams, ka mēs iegūsim šādus datus precīzākus. Un arī viens faktors, ka paskatāmies laika griezumā, ūdensputnu skaits kopumā samazinās, vismaz tas, kas ir nomedīts, – varētu teikt, ka ūdensputnus nomedī daudz mazāk nekā pirms kaut kādiem 40 gadiem, bet arī mednieku ir mazāk. Kopējās tendences ir tādas, ka tā medību aktivitāte faktiski uz visām sugām samazinās."

Pagājušajā medību sezonā VMD ziņoja par 20 000 ūdensputnu nomedīšanu, vispopulārākās ir meža pīles – iepriekšējā medību sezonā nomedīja vairāk nekā 12 000. Tāpat arī daudz medī sējas un meža zosis, melnās pīles, laučus un baltvēderus. 

Ūdensputni, kā, piemēram, meža pīles, krīkļi, prīkšķes un gaigalas, ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, kuru medīšanai nav noteikts nomedījamo putnu skaits.

Medību noteikumi paredz, ka mednieki, norādot putnu sugu, apkopo informāciju par nomedītajiem ūdensputniem un ziņo par to VMD, taču, lai iegūtu datus arī par nomedīto ūdensputnu vecumu un dzimumu, mednieki aicināti ziņot arī Latvijas Universitātes (LU) Ornitoloģijas laboratorijai. 

LU Bioloģijas institūta pētniece un Latvijas Ornitologu biedrības projektu vadītāja Antra Stīpniece atzīmēja: "Mūsu projekts neatceļ vajadzību medniekam ziņot Valsts meža dienestam, tad ir šis kopskaits gadā, ko nomedī, dienests apkopo, katru gadu publicē, bet tas ir tikai viens skaitls, un, ja grib kaut ko saprast vairāk par to sugu, ir svarīgi arī to demogrāfiju [pētīt].

Katru gadu medību atklāšanā lielākajās vietās ornitologi iet pie medniekiem, lūdz parādīt un pieraksta, cik ir tēviņu, cik ir mātīšu. Pēdējā laikā lūdzam arī ar fotogrāfiju iesūtīšanu – ir atsaucīgi mednieki, kas nofotografē savu guvumu, atsūta mums un mēs varam uzzināt vairāk,

un mēs varam arī savukārt viņiem pateikt – jums tur bija jaunais putns, vecais putns."

Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis atklāja, ka, lai ūdensputnu medības būtu veiksmīgas, arvien vairāk mednieku mūsdienās veido speciālas medību vietas, kur dažādiem ūdensputniem būtu iespēja ligzdot, vairoties, un arī medniekiem būtu iespēja kaut ko nomedīt.

"Arvien vairāk parādās tendence, ka tie mednieki, kuriem šīs medības interesē, daudz vairāk piedomā un strādā, lai viņu medību platības būtu piemērotas ūdensputnu medībām, jo vides apstākļi mainās. Mums ir pietiekami intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība, un varbūt tās teritorijas, kas pirms 20, 30 gadiem bija bebru appludinātas, kaut kādi dīķi, un bija lieliski piemērotas ūdensputniem, šobrīd tur viss ir iztīrīts, nosusināts, un ir grāvis, ir lauks vai mežs, un putniem šādas vietas vairs pilnīgi nav piemērotas.

Un tāpēc ir mednieki, kuri speciāli platības atstāj nenosusinātas vai pat tieši otrādi – kaut kādu zemāku ieplaku appludina, izveidojot dīķi, lai ūdensputniem būtu piemērota vieta un viņi tur varētu ligzdot, vairoties, un kaut ko tur varētu arī nomedīt.

Nu, 20, 30 gadus atpakaļ neviens mednieks kaut ko tādu nedarīja, šobrīd šāda tendence ir jau diezgan izplatīta."

Šogad ūdensputnus var medīt līdz 14. septembrim – trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim – katru dienu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt