Garas rindas un dārgas zāles

Lai analizētu partiju piedāvājumu un iedzīvotājiem būtu vieglāk izdarīt savu izvēli, pētījumu kompānija SKDS pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma veica iedzīvotāju aptauju par problēmām, kas būtu visātrāk risināmas dažādās nozarēs.

Veselības jomā vairākums cilvēku kā problēmas minēja vairākas lietas. 65% atzīst, ka ir garas rindas uz valsts apmaksātu izmeklējumu vai vizīti, bet vairāk nekā puse saka, ka zāles ir dārgas. 45% uzskata, ka par maz uzmanības velta profilaksei, bet 36% uzsver, ka pats pakalpojums ir nekvalitatīvs. 

Ja veramies mājas lapā "rindapiearsta.lv", redzams, ka ir vietas, kur konkrētu pakalpojumu var saņemt ātri, pat piecu dienu laikā, tomēr ir iestādes, kur uz vēdera ultrasonogrāfiju jāgaida pat 720 dienas jeb divus gadus, bet uz zobārstniecību 1360 dienas jeb trīs gadus un septiņus mēnešus. 

Partijas piedāvā vairāk naudas un izmaiņas sistēmā

LTV saistībā ar veselību un tajā tēmā iedzīvotājus sasāpējušiem jautājumiem uzrunāja 12 populārākās partijas, par pamatu ņemot SKDS augusta partiju reitingus, prasot, kas būs pirmais darbs medicīnā, ko politiskās partijas apņemas izdarīt.

"Attīstībai/Par" norādīja, ka, lai uzlabotu pieejamību, būtiski un atbilstoši reālajām izmaksām jāpalielina finansējums valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Tāpat jāturpina nozarē palielināt algas. 

"Apvienotais saraksts" vispirms pārskatīs esošo slimnīcu līmeņu tīkla darbības efektivitāti, īpaši reģionos. Tāpat arī izstrādās mehānismu, kā aizpildīt pieteiktos, bet neapmeklētos pakalpojumus.

"Saskaņa" veiks auditu un analīzi Nacionālajā veselības dienestā (NVD). Tad būs skaidrs, kurām ārstniecības vai diagnostikas pozīcijām naudas trūkst, bet kur – paliek pāri. Līdzekļus pārdalīs.

Nacionālā apvienība nodrošinās pilnībā apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus pirmsskolās un skolās. Tie būšot moderni mobilie kabineti, kuri regulāri ieradīsies izglītības iestādēs.

Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nekavējoties pārskatīs veselības budžetu, lai tuvākajos divos gados tas sasniegtu 6% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ļaus celt algas mediķiem un tarifus iestādēm. 

"Jaunā Vienotība" analizēs NVD datus, nosakot, kam vajag papildu naudu, kur – papildus speciālistus. Valstī klibojot medicīnas menedžments. 

"Konservatīvie" norādīja, ka finansējuma pieaugumam ir jāiet paralēli ar nozares digitalizāciju.

"Progresīvie" grib novērst vizītes pie ārsta tikai receptes vai nosūtījuma saņemšanai. Deleģēs darbus māsām un ārsta palīgiem.

"Stabilitātei" NVD valsts naudu piešķirs arī privātpraksēm, tas mazināšot rindas.

"Katram un katrai" grib palielināt personāla pieejamību, risinot jautājumu gan par atalgojumu, gan par darbinieku skaitu. Medikamentiem PVN vajadzētu 5%

Latvijas Krievu savienība uzsvēra, ka, pieņemot 2023. gada valsts budžetu, iekļaus normu par valsts apmaksāto pakalpojumu palielināšanu par 10%.

"Latvijas pirmajā vietā" stāstīja, ka dos visiem vienādas iespējas slēgt līgumu ar NVD par valsts apmaksāta pakalpojuma sniegšanu, ieviešot principu, ka nauda seko pacientam, nevis pacients seko kvotām. 

Uzrāvienu sola visi

Bet kā izmērīt solīto? Tāpēc LTV vaicāja partijām, kas ir pirmais sasniedzamais mērķis. Atbildes ir ļoti dažādas, sākot no mirstības samazināšanas no slimībām, ko iespējams laikus atklāt un ārstēt, beidzot ar pilnībā salabotiem zobiem ikvienam, kam vēl nav 18 gadu. Uzrāvienu sola visi! 

"Attīstībai/Par" par konkrēti sasniedzamu mērķi uzskata finansējuma palielināšanu nozarei līdz 6% no IKP septiņu gadu laikā, ar cerību tuvināt to 10%. 

"Apvienotais saraksts" kā mērķi izvirza uzlabot kopējos sabiedrības veselības rādītājus, novēršot pāragru mirstību no profilaktiski novēršamām un ārstējamām slimībām.

"Saskaņas" mērķis ir steidzamības kārtā palielināt augstskolām un koledžām valsts budžeta vietu skaitu jaunu veselības aprūpes speciālistu sagatavošanai. 

Nacionālās apvienības mērķis - vismaz reizi gadā bērni un jaunieši saņem zobārstniecības pakalpojumu bez maksas.

ZZS mērķis ir finansējuma pieaugums, lai plānveida pasākumi nebūtu jāgaida ilgāk par dažiem mēnešiem, bet vajadzības gadījumā būtu pieejami arī 10 dienu laikā. 

"Jaunās Vienotības" pirmais mērķis mērķis ir nodrošināt visiem bērniem valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību ātrāk nekā 30 dienu laikā.

"Konservatīvo" mērķis ir profilaktiski un medicīniski novēršamas nāves samazināšana. 

"Stabilitātei" sola valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību visiem nodokļu maksātājiem, bērniem un senioriem. 

"Katram un katrai" mērķis ir rindu samazināšana un kvalitātes uzlabošana, sadalījumā pa diagnožu un pacientu grupām. 

Latvijas Krievu savienība norādīja, ka desmit gadu laikā jānodrošina, lai pensionāriem, maznodrošinātajiem un bērniem valsts pakalpojumu saņemšanai būtu jāgaida ne vairāk kā viena nedēļa.

"Latvija pirmajā vietā" mērķis ir radīt konkurētspējīgus apstākļus ārstniecības iestāžu starpā, visiem dodot vienādas iespējas. Tas veicināšot gan pieejamību, gan kvalitāti. 

"Progresīvie" uzskata, ka pirmais sasniedzamais mērķis ir panākt, ka faktiskais laiks ikvienam no pieraksta līdz pakalpojumam nepārsniedz 30 dienas. 

Pētniece: Palielināt procentus no IKP veselībai ir konkrēts un vajadzīgs mērķis

Partiju darbus un mērķus vērtēja Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore un vadošā pētniece Signe Mežinska, kuras interešu jomā ir bioētika un ārsta un pacienta attiecības.

"Kad partijas kaut ko sola, tas reizē ir arī reklāmas gājiens. Un tad ir jālīdzsvaro solījums, kas ir ētiska lieta un reklāma, kas ir mārketings. Mani uzrunā tie, kur ir runa par konkrēta procenta sasniegšanu no IKP. Jo, pirmkārt, tas ir izmērāmi, otrkārt, patiešām tā ir liela problēma. Mēs esam starp tām valstīm, kas nesasniedz vidējo. Lai gan nauda ne vienmēr visu atrisina, veselības aprūpē naudas trūkums ir konstanta problēma," stāstīja Mežinska.

Pētniece norādīja, ka novērst pāragras nāves ir ilgtermiņa mērķis, ko nevar sasniegt četru gadu laikā. Tāpat solīt zobārstus bez maksas, kas ar likumu ir noteikts, esot ir populistisks solījums. 

Mežinska sacīja: "Skaidrs, ka rindas ir garas. Tas pats procents no IKP to risinās, bet mums ir jāsaprot, ka uz solidaritāti balstītās veselības aprūpes sistēmās rindas ir un būs. Bet tā, ka mums būs valsts finansēta veselības aprūpes sistēma un mums nebūs rindu? Tā nebūs nekad.

Pētniece mērķos neredz vēl kādu svarīgu lietu. "Man bija seminārs ar māsām, un mums bija par taisnīgumu seminārs. Solīja divas reizes palielināt algas māsām. Nu, nav tas sasniegts. Tas, kā  no mediķu viedokļa trūkst, ir pēctecība. Tas, ka solām un noturam šo solījumu cauri visiem gadiem, – to es šeit neredzu," uzsvēra Mežinska.