Saeimas komisijas sēde izvēršas par komercradio milžu cīņas lauku

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde, kurā trešdien pirms galīgā lasījuma skatīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, negaidot izvērtās par Latvijas komercradio nozares lielo spēlētāju cīņas lauku. 

Iemesls ir nākamā gada sākumā gaidāmās izmaiņas, saskaņā ar kurām radiostacijas drīkstēs raidīt tikai vienā valodā.

Ja apraides atļaujā noteikts, ka vismaz 50 procenti programmas ir latviešu valodā, tad stacijai obligāti būs jāpāriet uz raidīšanu valsts valodā. Taču deputāti trešdien atbalstīja priekšlikumu šo skaitli mainīt uz 51 procentu. Tas iepriecināja ar Uģi Poli saistīto „Krievu hītu radio,” bet saniknoja Radio SWH vadītāju Jāni Šipkēvicu.  

Pirms gada pieņemtajos Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka radiostacijām, kurās latviešu un svešvalodas attiecība dalās 50 uz 50, nebūs izvēles iespēju un no nākamā gada sākuma būs jāpāriet uz raidīšanu latviešu valodā. Šo normu Satversmes tiesā ir apstrīdējusi SIA „Krievu hītu radio”, kurai pieder trīs šādas radiostacijas. Par netaisnīgo normu Saeimas komisijā sūdzējās arī uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Uģis Polis.

Viņš secināja, ka vienīgais būtiskais cietējs izmaiņu rezultātā būs “Krievu hītu radio”, kuram pēdējo gadu laikā nav neviena aizrādījuma, un izmaiņas to izsistu no tirgus, brutāli mainot likumu.

 Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Armands Krauze iesniedza šādam radiostacijām labvēlīgu priekšlikumu, kas faktiski dublēja ar „Krievu hītu radio” saistītās komerciālo radiostaciju asociācijas iesniegtos. Tāpēc pret Krauzi skarbi vērsās „Radio SWH” vadītājs Jānis Šipkēvics, paužot neizpratni, kāpēc Polis grib mainīt likumu.

Šipkēvics norādīja, ka priekšlikuma atbalsts būtībā būs balsojums par krievu radiostaciju skaita palielināšanu un mazinās Latvijas radiostaciju spēju turēties pretim Austrumu kaimiņu informācijas uzbrukuma spiedienam.

Tomēr komisijas vairākums balsojumā priekšlikumu atbalstīja – par nobalsoja „Saskaņas” un „zaļzemnieku” deputāti. Jāpiebilst, ka vairāki koncerna „Super FM” valdes locekļi ir regulāri ZZS ziedotāji. Komisijā priekšlikums vairākuma atbalstu guva arī tāpēc, ka balsojumā nepiedalījās Nacionālās apvienības pārstāves, arī komisijas vadītāja Inese Laizāne.

Viņa norādīja, ka šie ir ļoti strīdīgi priekšlikumi, un viņa nebalsoja, jo viņai nav īsti pārliecības, ka ir pareizāk, turklāt viedokļi, kas izskanēja komisijas sēdē, bija krasi atšķirīgi.

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne sēdē atbalstīja Krauzes priekšlikumu, pamatojot to ar lietderības apsvērumiem.

Būtu daudz labāk šos jautājumus risināt pie galda izrunājot un vienojoties, nevis tiesā, ļoti dārgā tiesas procesā, sacīja Grišāne.  

Savukārt pret pārejas noteikumu grozīšanu iebilda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvji. Tās priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Aija Dulevska atgādina, kāpēc šie grozījumi vispār tika ieviesti.

"Faktiski tas nozīmē, ka palielināsies skaits krievu valodā radošajām radiostacijām. Tas skaits mums ir jāsalīdzina ne tikai ar to situāciju, kas ir uz papīra - kas ir apraides atļaujās rakstīts, bet ar reālo situāciju, kādā valodā šīs radiostacijas raida. Daudzas no tām, kurām ir uzrādīts tikai 30% krieviski, tāpat tās pamanās raidīt arī krieviski. Faktiski tiks leģitimizēta šī valodas lietošana un nedaudz  palielināsies krievu valodā raidošo raidstaciju skaits," priekšlikumu skaidroja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja Aija Dulevska.

Komisijas atbalstītie likuma grozījumi satur arī citas normas, piemēram, tādas, kas ierobežotu naidu kurinošu saturu retranslētajās ārvalstu programmās. Gala vārdu par grozījumiem gan teiks Saeima.  

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti