Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Vakcinācijas temps pasaulē pa reģioniem būtiski atšķiras

Panorāma

Cilvēka kļūdas dēļ rindā 2 stundas

Saeimas komisijās «aizmirsti» 44 likumprojekti

Saeimas komisijās «aizmirsti» 44 likumprojekti

Kopumā 44 sagatavoti likumprojekti, ko Saeimas vairākums ir iesniedzis skatīšanai deputātiem komisijās, ir iegūluši plauktos aizmirstībā – vismaz gadu šiem likumprojektiem nav bijis nekādas virzības. Tā secinājis Tiesībsarga birojs, norādot, ka tāda situācija nav pieņemama. Tikmēr Saeimas komisiju vadītāji uzstāj, ka likumprojektus skata prioritārā kārtībā un mazāk steidzamos var atlikt.

Lai Saeima pieņemtu kādu likumu vai to grozītu, deputātu vairākums balso par to, vai kādu no iesniegtajiem likumprojektiem virzīt tālāk izskatīšanai komisijās. Komisijai šis likumprojekts jāvērtē un jāpauž viedoklis par tā tālāko likteni. Taču šobrīd vairāk nekā 40 likumprojekti Saeimas komisijās iestrēguši ilgāk nekā gadu. Daži pat no 2019. gada. Tā secinājis Tiesībsarga birojs, izpētot Saeimas likumdošanas datu bāzi. 

"Aizmirstie" likumprojekti:

  • 12 bija nodoti skatīšanai Juridiskajā komisijā,
  • 9 - Budžeta un finanšu komisijā,
  • 8 - Tautsaimniecības komisijā,
  • 3 - Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā,
  • 3 - Aizsardzības komisijā,
  • 3 - Sociālo un darba lietu komisijā,
  • 3 - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā,
  • 1 - Ārlietu komisijā
  • 1 - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Viens no šādiem Juridiskajā komisijā iestrēgušajiem likumprojektiem ir paša komisijas vadītāja un viņa kolēģu iesniegti grozījumi likumā par Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām. Grozījumu pieņemšanas gadījumā tie Augstākās padomes deputātiem ļautu apmeklēt Saeimas ēkas un būt klāt Saeimas sēdēs. Komisijai projekts nodots pirms vairāk nekā gada, taču tas nav pavirzījies uz priekšu. Komisijas vadītājs norādīja – Covid-19 ierobežojumu laikā šie grozījumi nav aktuāli.

"Ir komisijas, kurām šobrīd dienas kārtībā ir aktuāli 50, 60, gandrīz 70 aktīvi likumprojekti. Skaidrs, ka visu vienlaicīgi izskatīt nevar. Vadoties no lietderības, principā no tā, kas ir prioritārs, tad arī dienas kārtība tiek izskatīta. Es domāju, ka šeit runāt par to, ka kāds apzināti kaut ko nevēlas virzīt, tas tā nav," komentēja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (Jaunā konservatīvā partija).

Budžeta un finanšu komisijai ir deviņi šādi malā noliktie likumprojekti. Komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka viņa vadītā komisija ir visnoslogotākā, tomēr katram interesentam individuāli varot izskaidrot, kāpēc kāds no likumprojektiem komisijā iestrēdzis. Konkrētus iemeslus gan uzreiz nevarot minēt, vajadzības gadījumā atcerēšoties.

"Ja kādam ir vēlme uzzināt, kāpēc likumprojekts ir kaut kādā stadijā, tajā brīdī Saeimā to var izdarīt, vēršoties vai nu komisijā, vai nu pie deputāta individuāli," sacīja Bondars.

Savukārt Tautsaimniecības komisijas vadītājs Ralfs Nemiro ("KPV LV"), kura komisijai ir astoņi malā nolikti likumprojekti, norādīja, ka daži likumprojekti zaudējuši aktualitāti, tāpēc tālāk netiks virzīti.

"Līdz ar to tā situācija nav viennozīmīga, ka šajā komisijā daudzi likumi ir vienkārši atvilktnē. Tiem ir ļoti pamatoti iemesli, kāpēc viņi tur atrodas. Līdz ar to tas skaitliskais apmērs nebūtu laikam īsti pareizs mērījuma rezultāts," sacīja Nemiro.

Ar šādu rīcību savukārt nav mierā tiesībsargs Juris Jansons. Viņš norādīja, ka par likumprojekta nākotni ir jābalso deputātiem, nevis tas jānoliek aizmirstībai. Jo pastāv lieli riski varas koncentrācijai atsevišķu deputātu rokās.

"Tiesiskā valstī, tātad šiem procesiem, pirmām kārtām, ir jābūt tādiem caurspīdīgiem. Otrām kārtām, pilnīgi noteikti es uzskatu, ka ir jābūt sabiedrībai zināmiem tiem iemesliem, kāpēc tas vai cits likumprojekts ir atlikts vai netiek virzīts. Kas ir tie iemesli. Un, trešām kārtām, es teiktu tā, ka ir jāuzlabo šī procedūra. Nu, vai vismaz deputātu no tādas tiesiskās apziņas un politiskais profesionālisms. Lai izdarītu šīs lietas līdz galam," izteicās Jansons.

Pašlaik Saeimas mājaslapā, kur iespējams sekot līdzi likumdošanas procesam, nav atrodama informācija par daudzu likumprojektu iestrēgšanas iemesliem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt