„Kāds var jautāt, ko tiesībsargs tagad pateiks, un manis teikto uzskatīs par populismu. Taču man ir svarīgi, lai cilvēki Latvijā var palikt un dzīvot, nevis tikai izdzīvot,” saka Jansons. Atskatoties uz veikumu pagājušā gadā, tiesībsargs norāda, ka daudzas viņa pārstāvētās lietas var likties populisms, tomēr izdevies atbildēt uz vairāk nekā tūkstošs iesniegumiem, un sniegtas vairāk kā 6000 konsultācijas iedzīvotājiem.
Tāpat savā ziņojumā Jansons norādīja uz Latvijas veiksmes stāsta ēnas pusēm. „Nabadzības risks un sociālā nevienlīdzība. Vērojams, ka valdība uzsver veiksmes stāstu, uzsverot, ka Latvijā pēdējā gada laikā ir straujāk augošā ekonomika ES. Neskatoties uz to, ka sociālā realitāte un statistika liecina, ka ekonomisko spriedzi izjūt vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju,” norāda tiesībsargs. Viņš skaidro, ka valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts ir pārāk mazs un tā apmērs jau gadiem nav mainīts. Tas ir 45 lati mēnesī, kas nav pamatots un nesasniedz vēlamo mērķi.
Līdzās šim tiesībsargs galveno uzmanību veltīja pārkāpumiem sociālo un ekonomisko tiesību jomā, kaut arī vairāk sūdzību saņemts par pārkāpumiem pilsonisko un politisko tiesību jomā.
Tomēr deputāti Jansona darbam velta arī kritiku. „Mēs, protams, varam domāt, ka nauda mums nāk kā Kārļa Skalbes pasakā par vērdiņu: grasis tiek iztērēts un tas atjaunojas. Varam gribēt šo naudu izdrukāt, bet ja tam nav seguma, veidosies inflācija, palielināsies bezdarbs un tam nebūs ekonomiskas jēgas,” norāda Jānis Ozoliņš (RP).
Deputāts Nikolajs Kabanovs (SC) vērš uzmanību uz nepilsoņu jautājumiem: „Ar savu kaklasaiti es gribētu simbolizēt lielu problēmu: 300 000 nepilsoņu - cilvēku ar violetām pasēm, kas dzīvo Latvijā un nav atspoguļoti tiesībsarga ziņojumā.” Savukārt Vinetai Poriņai (NA) šķiet svarīgas latviski runājošo problēmas: „Es gribētu lasīt šajā ziņojumā par latviski runājošo diskrimināciju darba tirgū, ārpusskolas izglītībā un pašvaldības iestādēs.”
Tai pat laikā tiesībsargs saņēmis arī atzinīgus vārdus, piemēram, no neatkarīgā deputāta Viktora Valaiņa par mājokļa jautājumu un īres līgumu problēmu risinājumu. Tāpat arī Andris Bērziņš (ZZS) uzteic tiesībsarga veikto: „Ziņojums labs, un jāatceras, kā birojs tapa un kādām granātām un mīnām kāpa pāri esošais tiesībsargs. Viņš tās ir atmīnējis un nokļuvis uz ceļa.” Arī Ināra Mūrniece (NA) norāda uz tiesībsarga panākumiem: „Gribu uzsvērt, ka Cilvēktiesību komisija ir sadarbojusies bērnu tiesību aizsardzības jomā. Sadarbība ir ļoti laba, turpināma un tā ir tiesībsarga biroja stirpā puses.”
Tikmēr tiesībsargs Juris Jansons savā ziņojumā iekļāvis arī informāciju par biroja finansiālo situāciju. Tā liecina, ka tiesībsargs ir spiests iznomāt savas telpas un piesaistīt ārvalstu partneru naudu, lai risinātu finansējuma trūkumu.
