Saeimā virza likumu krievu valodas ierobežošanai patērētāju informēšanā

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja topošo Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumu, kurā plānots ierobežot patērētājiem pieejamās informācijas sniegšanu svešvalodās, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālās valodas. Tas gan neattieksies uz individuālu saziņu starp darbiniekiem un klientiem.

Iepriekš tieslietu ministrs Jānis Bordāns ("Konservatīvie") norādīja, ka likums iecerēts, lai izskaustu divvalodību un novērstu krievu valodas dominanci.

Topošajā likumā plānots liegt lietot valodu, kas nav valsts valoda vai ES oficiālā valoda, valsts vai pašvaldību iestādēs vai publiskas personas kapitālsabiedrībās.

Tāpat iecerētais ierobežojums attieksies uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, maksājumu un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem patērētājiem, enerģijas tirgotājiem fiziskām personām, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, lidostu autoostu un dzelzceļa stacijām, taksometru pakalpojuma sniedzējiem,  kā arī atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Jaunais ierobežojums attieksies uz “jebkuru saskarsmi ar fizisko personu kā pakalpojuma saņēmēju vai lietotāju (..), izņemot individuālu saziņu starp darbinieku un klientu”.

Likumprojektā uzskaitīti tādi piemēri kā uzskates materiāli, aplikācijas, tīmekļvietnes, internetbankas, portāli, reklāmas vai citi paziņojumi, korespondence, līgumu teksts, rēķini, plašam klientu lokam adresēti materiāli, kuros iecerēts ļaut izmantot tikai latviešu vai oficiālās ES valodas.

Ierobežojums skars arī veikalus, kuros gan iecerētā prasība neattieksies uz darbinieku saziņu ar pircējiem individuāli, un preču aprakstu un ražotāja iepakojumu.

Tāpat plāno liegt darba devējiem prasīt svešvalodu, kas nav oficiāla ES valoda, zināšanas darbiniekiem, kas nodrošina minēto saziņu.

Savukārt darba devējiem, kas nodarbina vismaz 50 cilvēkus un vismaz pieciem prasa zināt svešvalodu, kas nav oficiāla ES valoda, būs par to ar pamatojumu jāinformē Valsts darba inspekcija. Turklāt inspekcijai iecerēts pienākums publiskot šādu uzņēmumu sarakstu.

Vienlaikus paredzētas tiesības Valsts valodas centram konkrētos gadījumos atbrīvot komersantus no minēto prasību izpildes.

Par iecerētā likuma pārkāpšanu plāno administratīvo atbildību.

Lai likums stātos spēkā, Saeimai tas jāpieņem vēl divos lasījumos. Plānotajam likumam iecerēts ierobežots darbības laiks – no 2023. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti