Saeima vērtēs ieceres veidot jaunu ministriju un ieviest ministru biedrus; Juridiskajā komisijā sākotnēji atbalsta nav

Saeima otrdien izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodeva grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz attiecīgi izveidot jaunu enerģētikas un klimata ministra amatu un realizēt jaunās koalīcijas ieceri par ministru biedru amatu ieviešanu. Tiesa, jau sākot tos skatīt, Juridiskajā komisijā to virzībai balsu nepietika. 

Saeima vērtēs ieceres veidot jaunu ministriju un ieviest ministru biedrus; Juridiskajā komisijā sākotnēji atbalsta nav
00:00 / 09:06
Lejuplādēt

Jaunas ministrijas izveide

Grozījumu Ministru kabineta iekārtas likumā nodošanu komisijai atbalstīja 62 deputāti, bet pret bija 35 parlamentārieši.

Grozījumi paredz izveidot jaunu klimata un enerģētikas ministra amatu Ministru kabinetā. Šos grozījumus iesniedza jaunās koalīcijas – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības – deputāti. . Jaunas ministrijas izveide ir "Jaunās Vienotības" iniciatīva.

Jaunajā ministrijā paredzēts apvienot jau strādājošus departamentus no Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām, kuri nav spējuši vienoties par konkrētu plānu, kad jāizbeidz atkarība no Krievijas energoresursiem un būs jāsasniedz klimata mērķi. 

Jauna ministrija Latvijā nav veidota vairāk nekā 10 gadus. Ieceres aizstāvji norādījuši, ka jaunas izmaksas radīs vien ministra un dažu vadošo ierēdņu algas. 

Neoficiāli zināms, ka jaunās ministrijas vadību varētu uzņemties Raimonds Čudars ("Jaunā Vienotība").

Ideju par šīs ministrijas izveidi Saeimas sēdē pamatoja premjera amatam arī jaunajā valdībā nominētais Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"): "Neskatoties uz to, ka varbūt politiķi, abi ministri, gribētu meklēt, kā sadarboties, mēs esam redzējuši faktiski četru gadu garumā, ka nespēj vienoties, lai līdz galam izstrādātu pilnīgi saprotamu plānu, kas visai sabiedrībai ir saprotams un izpildāms. Mans ierosinājums un manu kolēģu ierosinājums ir nevis pieņemt jaunus štatus, bet apvienot vienā vadībā, vienā politiskā atbildīgā personā, ministrā, kurš atbildētu par klimata un enerģētikas jautājumiem, kuram būtu jāspiež no šiem diviem, varētu teikt, departamentiem, kuri ļoti pretrunīgi uzskata šīs lietas, nonākt pie viena kopsaucēja."

Pret šo ieceri izskan arī iebildumi. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja deputāte Daiga Mieriņa (Zaļo Zemnieku savienība) uzskata, ka valstī ir daudz citu prioritāšu.

"Šai ministrijai būs vajadzīgi atkal budžeta līdzekļi, kurus mēs jau šobrīd zinām, ka viņu nav. Jā, no vienas puses, mēs sakām, ka tie štati būs tikai departamenti, kas pāries uz jauno ministriju, bet mēs, kolēģi, zinām, ka administratīvais resurss, ministra birojs, visi juristi, lietveži – tas viss prasīs līdzekļus. Es aicinu nepieņemt šo lēmumu tā iemesla dēļ, ka šī ir pirmā lielā stratēģiskā kļūda, un jūs to paši zināt. Var ministrijas efektivizēt daudz savādāk un daudz efektīvāk," sēdē sacīja Mieriņa.

Tikmēr Latvijas Elekroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis Latvijas Radio intervijā pauda, ka jaunas ministrijas izveide varētu “diezgan būtiski palīdzēt ilgtermiņa lēmumu pieņemšanai” enerģētikas nozarē. Vienlaikus Valdmanis nepiekrīt tam, ka, veidojot jauno ministriju, būtu jāizvairās no administratīvās kapacitātes palielināšanas. 

Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis Latvijas Radio atzina, ka, viņaprāt, jaunajā ministrijā izdotos sabalansēt enerģētikas un klimata jautājumus, tādējādi sniedzot progresu arī klimata problēmu risināšanā.

Ministru biedru amatu ieviešana

Vienlaikus izskatīšanai Juridiskajā komisijā nodoti grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas atbilstoši jaunās koalīcijas iecerei paredz ieviest ministru biedrus. Grozījumu nodošanu komisijai atbalstīja 54 deputāti, bet pret bija 43 parlamentārieši. Šī ir „Apvienotā saraksta" politiķu iecere. 

Likumā paredzēts noteikt, ka ministra biedrs pārzina atsevišķas nozares un politikas jomas un ka ministra biedram būs padomdevēja tiesības valdības sēdēs. Ministru biedrus iecels Ministru prezidents, premjers to varēs darīt pēc attiecīgās jomas ministra priekšlikuma.

Jaunajā koalīcijā ir panākta vienošanās, ka būs trīs ministru biedru amati – pa vienam katram koalīcijā pārstāvētajam spēkam. Vēl nav pilnīga skaidrība, kā tos sadalīs, taču jaunās koalīcijas politiskie spēki iepriekš vienojušies ministra biedra amatu izveidot Aizsardzības ministrijā, kurā ministrs būtu no Nacionālās apvienības, bet ministra biedrs – no "Apvienotā saraksta". Tikmēr "Apvienotais saraksts" vairākkārt uzstājis, ka "Jaunajai Vienotībai" solidāri jāuzņemas atbildība par veselības nozari, proti, "Apvienotais saraksts" saņemtu veselības ministra portfeli, bet "Jaunā Vienotība" ieņemtu ministra biedra amatu. 

Komisija neatbalsta abu likumu virzību pirmajā lasījumā

Saeimas Juridiskās komisijas vairākums ceturtdien neatbalstīja abu likumu grozījumu virzību pirmajā lasījumā. Šāda situācija izveidojusies, jo šajā komisijā jaunajai koalīcijai, kas virzīja abus likumu grozījumus, nav balsu vairākuma. 

Saeimas Kārtības rullis gan pieļauj šos neatbalstītos likumprojektus tomēr iekļaut izskatīšanai Saeimas sēdē. Tur to virzībai varētu būt “zaļā gaisma”, jo Saeimā koalīcijai ir vairākums. 

Deputāti ceturtdien turpinās skatīt abus likumprojektus.

KONTEKSTS:

Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.

Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par tam piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijai, kurai iesniegts simtiem priekšlikumu.

22. novembrī Valsts prezidents Egils Levits parakstīja rīkojumu par valdības veidošanas uzticēšanu 14. Saeimā visvairāk balsu ieguvušās JV līderim Krišjānim Kariņam. Viņš ir pārliecināts, ka jau dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu apstiprināšanai Saeimā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti