Panorāma

Panorāma

Panorāma

Sāk iztiesāt «Ziedkalnes» krimināllietu

Saeimā strīds, vai izmeklēt vardarbību ģimenē bez iesnieguma

Saeimā strīdas par priekšlikumu izmeklēt vardarbību ģimenē bez iesnieguma

Saeimā asas diskusijas raisījušās par Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātajiem Krimināllikuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts kriminālprocesu par vardarbību ģimenē ierosināt arī bez cietušās personas iesnieguma. Parlamenta Juridiskajā komisijā deputātu vairākums nobalsoja pret šādām izmaiņām, taču grozījumu atbalstītāji cer, ka līdz gala lēmuma pieņemšanai balsu samērs būs pretējs.

Bez personas iesnieguma policija var ierosināt kriminālprocesu tikai vidēju vai smagu miesas bojājumu gadījumā. Taču, ja pāridarījumi vērtējami kā viegli – ir vajadzīga personas piekrišana.

TM kopā ar ekspertiem bijušas garas diskusijas, vai arī šādos gadījumos prasību pēc iesnieguma nevajadzētu atcelt. Nolemts, ka vispārēja atcelšana nebūtu samērīga, taču attiecībā uz ģimeni – pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem, kā arī laulātiem vai nelaulātiem dzīvesbiedriem gan neatkarīgi no tā, vai cietušais to prasa vai ne, par vardarbību var liecināt kāds cits un policijai uz to būtu jāreaģē.

"Tas varētu būt upurim tuvs cilvēks, radinieks, kaimiņš, paziņa, darba kolēģis. Tai skaitā arī sociālā dienesta darbinieks, kas apmeklē konkrēto ģimeni, konstatē, ka ir kaut kādi acīmredzami miesas bojājumi nodarīti sievietei, bet viņi nav tādi, kas ļautu ar iesniegumu vērsties policijā, ja tie ir viegli miesas bojājumi. Savukārt arī vieglu miesas bojājumu gadījumā šie grozījumi ļautu arī jebkādiem dienestiem reaģēt gan upura, gan sabiedrības interesēs, lai šādi noziedzīgi nodarījumi tiktu novērsti," teica TM pārstāvis Uldis Zemzars.

Līdz ar vairākiem citiem TM iesniegtajiem grozījumiem Krimināllikumā Saeima pirmajā lasījumā to atbalstīja. Taču tagad, kad Juridiskajā komisijā sākušās debates par otro lasījumu, Saeimas deputāts Gunārs Kūtris ("No sirds Latvijai") ierosinājis šos grozījumus no likumprojekta izslēgt, un šādu lēmumu atbalstījuši arī Saeimas deputāte Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība), kā arī partijas "Saskaņa" deputāti - Jūlija Stepeņenko, Andrejs Elksniņš un Valērijs Agešins. Trešdien notikušajā komisijas sēdē ar šīm balsīm pietika, lai nodrošinātu vairākumu.

"No loģikas viedokļa šādi kriminālprocesi ir pilnīgi bezperspektīvi, ja cietušais to nevēlas.

Līdz ar to, lai kaut kur atskaitītos un kaut kur ierakstījuši, nav jābojā normālā procedūra. (..) Mēs runājam par viegliem miesas bojājumiem, kas ir vienas reizes gadījums.

Ja viņiem ir labas attiecības, cietušais šādos gadījumos teiks, es kritu, es sasitos. Nevar pataisīt par kriminālu. Valsts atkal jaucas privātās attiecībās," vērtē Kūtris.

Tikmēr Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Vienotība"), kurš arī piedalījās normas apsiešanā Juridiskajā komisijā, norāda – nevajag ļauties virspusējam priekšstatam par to, kas tad ir viegli miesas bojājumi. Krimināllikuma izpratnē tie ir tādi, kas ilgst no 7 līdz 21 dienai, vai arī vispārējo darbspēju zaudējums ir līdz 5%.

Tas var būt arī lauzts deguns vai brūce, kurai vajadzīga šuve. Judins uzskata, ka šādos gadījumos apelēt pie cietušā tiesībām izvēlēties – ziņot vai ne – nebūtu īsti pareizi.

"Ir arī citas situācijas – kad cilvēkam ir bail un viņš neziņo par notikušo. Un, ja valsts uzkatīs, nu mēs nerīkosimies, kamēr nav iesnieguma, tas ir bīstami, tas nav pareizi. Un es ļoti ceru, ka plenārsēdē mēs tomēr varēsim mainīt pozīciju," sacīja Judins.

To, ka šādi grozījumi ir būtiski, aizstāv arī resursu centrā "Marta", kas palīdz sievietēm krīzes situācijā un kur gadā vēršas 300 līdz 400 sieviešu. Centra vadītāja Iluta Lāce norāda, ka vardarbībā cietušās sievietes ar tiesībsargājošajām iestādēm nesadarbosies.

"Jo viņas ir ietekmētas, viņas ir atakarīgas, ar viņām manipulē. Un līdz ar to ir svarīgi, lai sociālās aizsardzības un tiesībsargājošās institūcijas uzņemas atbildību un palīdz izkļūt no tās bedres.

Bet šobrīd ar to lēmumu, kas tika pieņemts Juridiskajā komisijā, mēs viņām nepalīdzam, mēs grūžam dziļāk bedrē," sacīja Lāce.

No vardarbības ģimenē gan cieš ne tikai sievietes, tomēr tieši pret sievietēm vardarbība tiek vērsta biežāk. Turklāt Latvijas sabiedrība pret vardarbību ģimenē ir iecietīgāka nekā vidēji Eiropas valstīs. "Eurobarometer" 2016.gada dati rāda - tikai 64% iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka vardarbība ģimenē pret sievietēm ir nepieļaujama un tai jābūt sodāmai, salīdzinot ar ES vidējo rādītāju – 84%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti