Saeimas opozīcijā esošās partijas "No sirds Latvijai" līdere Inguna Sudraba intervijā Latvijas Radio norādīja, ka Trampa ievēlēšana prezidenta amatā ir amerikāņu izvēle, kas ir jārespektē. Viņa norādīja, ka Latvija vienmēr ir spējusi veiksmīgi sadarboties ar ASV neatkarīgi no tā, kuras partijas pārstāvis ir ASV prezidenta amatā.
Līdzīgu viedokli pauda arī Saeimas opozīcijā esošās Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars, sakot – "mums ir jāpriecājas, kāda ir amerikāņu izvēle". Pēc viņa teiktā, Latvija spējusi sadarboties gan ar republikāņiem, gan demokrātiem, līdz ar to nav atšķirības, kuras partijas pārstāvis nonācis ASV prezidenta krēslā.
Arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas deputāts Juris Vectirāns norādīja – ASV iedzīvotāji ir izdarījuši savu izvēli.
"Neredzu tur nekā briesmīga," teica deputāts. "Tas ir jauns pavērsiens, un tas nebūs draudošs mums, Latvijai."
Arī partijas "Saskaņa" deputāts Andrejs Elksniņš norādīja, ka ASV ir uzvarējusi demokrātija, un šo valstu pilsoņu izvēle ir jārespektē un "jāmāk sastrādāties". Viņš gan norādīja, ka atsevišķiem Latvijas politiķiem nevajadzēja ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā "aģitēt" par labu Klintonei, tādējādi spēlējot bandinieka lomu.
Tikmēr "Vienotības" Saeimas deputāts Edvards Smiltēns atzina, ka viņš var piekrist Francijas prezidenta Fransuā Olanda vērtējumam, ka pēc ASV prezidenta vēlēšanām ir iestājies "nenoteiktības un neskaidrības brīdis". Tiesa, tas, ko Tramps sacīja savā priekšvēlēšanu kampaņā, būtiski atšķiras no tā, ko viņš teica savā runā pēc ievēlēšanas.
Smiltēns norādīja, ka, ja ASV prezidenta amatā tiktu ievēlēta Hilarija Klintone, tad nebūtu tik liela neskaidrība, jo viņa diezgan daudz par saviem plāniem stāstīja priekšvēlēšanu laikā.
Savukārt Trampa plāni nebija tik skaidri, līdz ar to daudzkas būs atkarīgs arī no tā, kādus cilvēkus viņš kā prezidents pulcēs sev apkārt.
Līdzīgu viedokli pauda arī Nacionālās apvienības Saeimas deputāts Edvīns Šnore, norādot – līdz ar Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā ir gaidāmas pārmaiņas. "Vai labas vai sliktas, to nezinām," teica Saeimas deputāts, paužot pārliecību – ja Klintone nonāktu Baltajā namā, tad viņa, visticamāk, lielā mērā turpinātu sava priekšgājēja iesākto.
"Pilnīgi demonizēt vienu pusi nav pareizi", atzina Šnore, norādot, ka drošības situācija pasaulē pasliktinājās laikā, kad ASV prezidenta amatā bija demokrātu pārstāvis Baraks Obama.
Jau ziņots, ka ASV prezidenta vēlēšanās uzvarējis republikāņu pārstāvis Donalds Tramps. Viņš ievēlēts par 45. ASV prezidentu, iegūstot nepieciešamos vismaz 279 no 538 elektoru balsīm.
Tāpat vēstīts, ka Latvijas galvenās intereses ASV prezidenta velēšanās saistās ar ekonomisko un militāro sadarbību.
Tramps intervijā "New York Times" jautājumā par Baltijas valstu aizstāvību, ja Krievija izaicinātu to militāro drošību, ir teicis, ka neatklās savas kārtis priekšlaicīgi, jo “negrib, lai Putins zina, ko viņš darītu”. Tāpat viņš norādīja, ka “ir daudzas NATO dalībvalstis, kas nemaksā savus rēķinus. [..] Ja viņi mums pildītu savas prasības, tad atbilde ir jā.”
Trampa ārpolitika pagaidām ir diezgan neskaidra, jo viņa administrācijā varētu būt cilvēki, kuru pozīcijas ir atšķirīgas. Viņš ir runājis par nekonkrētu vienošanos ar Krieviju, "Daīš" iznīcināšanu, bet kopumā ir paudis izolacionistisku ārpolitisko nostāju.
Tā kā Trampam nav politiskās pieredzes, viņa ārpolitiskais kurss lielā mērā varētu būt atkarīgs arī no cilvēkiem viņa administrācijā. Viņš ir licis nojaust, ka savus politiskos pienākumus deleģēs citiem.
