Panorāma

Pašizolācijā sarīko «olimpiskās spēles»

Panorāma

Panorāma

Viendzimuma attiecībām Saeimā atbalsta nepietiek

Saeimā nepietiek atbalsta viendzimuma pāru attiecību regulējumam

Vai vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstu varētu būt savākti veltīgi? Pirmdien, 27. aprīlī, portālā "Manabalss" vajadzīgo parakstu daudzumu izdevies savākt iniciatīvai par partnerattiecību regulējumu viendzimuma pāru ģimenēs. Drīzumā par to lems Saeima, taču paredzams, ka arī šoreiz uz lielu deputātu atbalstu geji, lesbietes un biseksuāļi nevar cerēt.

"Ir gan personīgs motīvs tai skaitā, gan arī daudzi viendzimuma pāri ir pazīstami. Un nesakārtotā likuma dēļ tie ir bijuši spiesti pamest Latviju," vairāku draugu aizbraukšana un problēmas, ar kādām saskāries pats ar partneri, Raimondam Petrovicam bija pēdējais pamudinājums, lai izšķirtos pieteikt šo iniciatīvu.

"Attiecībās es esmu jau vairāk nekā pusgadu. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ būtu nepieciešams šis likums, lai nevajadzētu pamest Latviju un doties ārpus Latvijas, lai sakārtotu savu privāto dzīvi. Ir liela daļa sabiedrības, kura nav likuma priekšā pasargāta," klāstīja  Petrovics.

Ātrums, kādā savākti vajadzīgie paraksti, patīkami pārsteidzis. Tam bija nepieciešami nepilni divi mēneši. Un tagad iniciatīva tālāk ceļos uz Saeimu.

Viendzimuma partnerattiecības ir viens no sabiedrībā un arī parlamentā vispretrunīgāk vērtētajiem jautājumiem. Taču jau tuvākajā laikā Saeimas deputātiem atkārtoti būs jāpauž sava attieksme šajā jautājumā.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika, apmēram pirms gada, Saeimas vairākums noraidīja tā dēvēto Dzīvesbiedru likumprojektu, kas cita starpā paredzēja valsts aizsardzību arī viena dzimuma ģimenēm.

Pirms gandrīz gada ar 60 balsīm pret un vien 23 – par līdzīgu likumprojektu noraidīja. "Panorāma" skaidroja, vai Saeimas frakciju nostāja gada laikā varētu būt mainījusies. Visticamāk, lielu atbalstu sagaidīt nevar. Skaidru "jā" patlaban sacīja divi politiskie spēki un daļa "Saskaņas" deputātu.

"Mēs uzskatām, ka valstij būtu  jānodrošina aizsardzība visām ģimenēm un tai skaitā dzīvesbiedriem, kuri pašlaik Latvijā nevar reģistrēt savas attiecības. Tas viņiem palīdzētu sakārtot ļoti daudzas lietas savā dzīvē.

Manuprāt, vairs nav tā atruna, ka sabiedrība nav gatava, jo sabiedrība briest un sabiedrība ir gatava," sacīja Saeimas deputāte Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").

"Līdzīgi kā iepriekšējā reizē, kad mēs atbalstījām Dzīvesbiedru likumu, arī šoreiz mēs atbalstīsim šīs iniciatīvas nodošanu komisijai. Līdz ar to ir jāsākas diskusijai, un, iespējams, diskusijas rezultātā ir jāatrod labākais risinājums," atzina "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

"Protams, mēs iestājamies pret jebkāda veida diskrimināciju, ieskaitot diskrimināciju pēc seksuālās identitātes vai seksuālās orientācijas. Tradicionāli par šiem jautājumiem mums frakcijā bija brīvais balsojums, jo tomēr mums ir ļoti dažādi cilvēki, kas pārstāv dažādas sabiedrības grupas," klāstīja Saeimas opozīcijā esošās partijas "Saskaņa" deputāts Boriss Cilevičs.

Taču, skaitot šīs balsis kopā, secināms, ka ar tām nepietiek. Vairāk deputātu sliecas atbalstīt konservatīvas vērtības.

"Mums prioritāte politiski ir ģimenes institūta stiprināšana. Un uz to mēs arī liekam savu lielāko uzsvaru," skaidroja Saeimas deputāte Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija).

"Nacionālā apvienība ciena katra cilvēka brīvību lemt par savu privāto dzīvi. Bet vienlaikus mēs uzskatām, ka laulība tādā izpratnē, kā tā ir formulēta Latvijas Satversmē, tā ir daļa no mūsu kultūras, tāpēc tā ir saglabājama un aizstāvama," klāstīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

"Zaļo un Zemnieku savienībai arī iepriekš nostāja bija tāda, ka mēs neatbalstām šāda veida regulējumu Latvijas likumdošanā.

Mūsu vēlētājs ir konservatīvs un nacionāls, tas ir viennozīmīgi. Tā ka es pieļauju, ka lielākā daļa mūsu vēlētāju šādu lēmumu neatbalsta," atzina Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis.

"KPV LV" frakcija sola balsot par iniciatīvas virzīšanu uz komisiju, taču, kā norāda frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, tikai aiz cieņas pret cilvēkiem, kas iniciatīvu parakstījuši. Frakcijas kopējā nostāja gan esot – jārīko referendums un tad lai tauta lemj.

"Mēs redzam to kā daļu no stāsta, kur ir vairākuma tiesības pretnostatītas mazākuma tiesībām. Un mēs domājam, ka šis nav politiskās iejaukšanās jautājums, bet gan referenduma jautājums," sacīja Zakatistovs.

Gada laikā Saeimas frakciju sastāvs gan ir nedaudz mainījies. Un prognozējams, ka

šoreiz atbalstīt šo iniciatīvu varētu vairāk deputātu nekā iepriekš, bet ar to, visticamāk, nepietiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti