Preambulu pirmajā lasījumā atbalstīja 67 deputāti, pret balsoja 27 „Saskaņas centra” pārstāvji.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam noteikts līdz 27.aprīlim.
Vairāku stundu garās debatēs deputāti gan uzsvēra vēstures notikumu nozīmi, gan stāstīja par savas ģimenes pieredzi, gan diskutēja par sašķeltu sabiedrību, dažādām informatīvām telpām un pat „Krievijai zaudētu informācijas karu”, un nepieciešamību pieminēt Satversmes ievadā kristīgās vērtības.
Preambulas aizstāvji norādīja, ka tā ir nepieciešama, lai skaidrāk izteiktu Latvijas dibināšanas un pastāvēšanas mērķus un vērtības. Un tas esot īpaši būtiski, vērojot pašreizējos notikumus Krimā. Savukārt „Saskaņas centra” deputāti vairākkārt norādīja, ka preambula šķels Latvijas iedzīvotājus.
Klausoties debates par Satversmes preambulas pieņemšanu pirmajā lasījumā varēja skaidri just, ka rudenī tuvojas Saeimas vēlēšanas. Daudzi kāpa tribīnē, lai izteiktu savu viedokli par vērtībām uz kurām ir vai nav balstīta Latvijas Republika, ko ir vai nav domājuši Satversmes tēvi, un ko Satversmes ievada pieņemšana varētu dot.
Karstas diskusijas iepriekš izvērtās arī par to vai pamatlikuma ievadā būtu jāmin, ka Latvijas valsts identitāti ir veidojušas arī universālās kristīgās vērtības. Ingūna Rībena no „Vienotības” to aizstāvēja, par piemēru minot „Maximas” lielveikala sabrukšanu.
„Pati „Maxima” traģēdija jau parādīja, ka demoralizācijas puvums visos sabiedrības un valsts slāņos ir sasniedzis tādu stadiju, ka kļūst bīstams cilvēku dzīvībai. Kristīgo vērtību minējums nebūt nenozīmē to, ka valstij būtu jāsaka cilvēkiem priekšā kādā veidā un pēc kādas doktrīnas ticēt dievam. Nē, tas nozīmē, ka Latvijas ir tapusi un pastāv saskaņā ar Rietumu pasaules lielo un patieso vērtību, proti, cilvēka individuālo brīvību, kādu to ģeniāli ir noformulējis Mārtiņš Luters savā darbā „Par kristīga cilvēka brīvību”,” sacīja Rībena.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norādīja, ka politiķi, kuri bieži vien nespēj vienoties par dažādiem jautājumiem, spēja vienoties par preambulas tekstu, kas liecina - liela daļa vēlētāju uzskata, ka šāds formulējums ir nepieciešams.
Savukārt „Saskaņas centrs” (SC) uzstāj, ka preambula nav nepieciešama. SC deputāts Igors PImenovs pauda, ka vārdu „okupācija” politiķi lieto kā ieroci, šis „vārds neļauj mums iet uz priekšu pa vienu ceļu, (..) tas nedarīs mūsu valsti stiprāku”.
Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ("Vienotība") gan uzsvēra, ka preambulā nav pausta nostāja „Latvija latviešiem” un tie, kas šādus vārdus tur saskata, manipulē ar vārdiem un mēģina šķelt sabiedrību.
„Visupirms es nevaru piekrist tam un tiem, kas preambulā jauši vai nejauši ir saskatījuši Latviju latviešiem, un manipulējot ar jēdzieniem „latviešu tauta”, „latviešu nācija”, „pamatnācija”, „titulnācija”, „politiskā nācija” utt. šeit mēģina šķelt sabiedrību. Latvijas valsts nav domāta tikai latviešiem, bet gan visiem valsts pilsoņiem,” sacīja Čepāne.
Preambulā plānots norādīt, ka „1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas Republika ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes, balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicinātu labklājību”.
Tāpat Satversmes ievadā paredzēts atgādināt, ka Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. „Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja konstitucionālo kārtību un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un uz valsts nepārtrauktības pamata, atjaunojot valstisko neatkarību, atguva savu brīvību. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus,” teikts preambulas teksta projektā.
„Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, ievēro cilvēktiesības, arī mazākumtautību tiesības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un demokrātisko valsts iekārtu,” norādīts preambulas projektā.
„Mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā it sevišķi veidojušas latviešu tautas tradīcijas un dzīvesziņa, latviešu valoda, universālās humānās un kristīgās vērtības. Latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un saliedētas sabiedrības pamats. Mūsu sabiedrības galvenās pamatvērtības ir brīvība, godīgums, taisnīgums, solidaritāte, vienlīdzība, ģimene un darbs. Ikkatrs pēc savām spējām rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturas atbildīgi pret līdzcilvēkiem, valsti, vidi, dabu un nākamajām paaudzēm. Apzinoties sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu, Latvija aizstāv savas intereses un dod pienesumu pasaules un vienotas Eiropas humānai, ilgtspējīgai un demokrātiskai attīstībai. Dievs, svētī Latviju!” teikts preambulas tekstā.
Jau ziņots, ka par preambulas projektu bijušas asas diskusijas, kā rezultātā Saeimas deputāti ir attiekušies no termina „valstsnācija”. Iepriekš valdošās koalīcijas līgumā solīts pirms Satversmes preambulas pieņemšanas rīkot plašus sabiedriskos forumus, skaidrojot Latvijas iedzīvotājiem preambulas pieņemšanas nepieciešamību un tās saturu.
