Pašlaik vēlmi netikt reanimētiem var izteikt tikai rīcībspējīgs pacients. Taču nonākot situācijā, kad rīcībspēja ir zaudēta, nav juridiska regulējuma, kas ļautu cilvēka gribu ievērot. Latvijā līdz šim nepastāv vienota pieeja gribas noformēšanai šādiem gadījumiem. Turpmāk regulējums būs jāizstrādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
"Ja gadījumā pacienta sirdsdarbība apstājas, tad ārstam vienmēr ir pacients jāreanimē, jāslēdz klāt dzīvību uzturošām iekārtām. Bet galēju slimību gadījumos sirdsdarbību mēs atjaunot varam, tomēr galvas smadzenes cieš tāpat. Un rezultāts pēc kādas nedēļas vai divām, kad pacients ir mākslīgi ventilēts, tāpat ir visiem zināms," stāstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par").