Viens ceļa posms starp Kandavu un Sabili ir slēgts jau kopš rudens. Toreiz lietavu laikā šeit noslīdēja kalns un ceļš iebruka. Ceļu izmantoja ne tikai vietējie, bet arī braucēji no Rīgas uz Kuldīgu. Janvāra vidū šo posmu bija plānots vērt vaļā, bet tas nav noticis, jo pastāv bažas par jauniem nogruvumiem. Tagad ceļš ir slēgts uz nenoteiktu laiku. Sabilniekus uztrauc, ka tas nozīmē ceļa slēgšanu uz visiem laikiem, tāpēc vietējie iedzīvotāji pret šādu scenāriju sākuši vākt parakstus.
"Lapu ir daudz. Cilvēki ir no Ventspils, Rīgas, Liepājas, Jūrmalas…", stāsta veikala vadītāja Inese. Parakstu vākšana notiek vietējā veikalā, pastā un aptiekā. Savākti jau vairāk nekā četri simti parakstu. Iesniegums ir adresēts satiksmes ministram Anrijam Matīsam, lai pievērstu uzmanību ieilgušajiem remontdarbiem. Šobrīd piespiedu kārtā izmantojamais apvedceļš ir klāts ar bedrēm, un dažreiz ceļš ir praktiski neizbraucams.
"Ved mums preci, bedres ir tādas, ka atsprāgst mašīnai aizmugure vaļā, prece izkrīt uz ceļa. Brīžam ir tā, ka ledus ir uzsalis un grūti noturēties uz ceļa. Kā var vispār Kurzemes Šveicē, tādā vietā aiztaisīt ceļu ciet?" sašutusi ir Inese.
Ceļa posma slēgšana ir radījusi daudz rūpju Sabiles iedzīvotājiem. Ierastie viesi, kas brauc maršrutā Rīga – Kuldīga, šobrīd Sabilē vairs neiegriežas. Tas kaitē gan vietējiem uzņēmējiem, gan pilsētas tūrismam. Tomēr visvairāk cieš tie Sabiles iedzīvotāji, kuriem ikdienā jāmēro ceļš uz Kandavu. Tagad tas ir par 15 kilometriem garāks.
"Mani tas ļoti ietekmē, jo man dēls mācās Kandavas tehnikumā, un mans dēls katru dienu braukā, un ir šausmīgi sarežģīti izbraukāt. Neiespējami. Stundas tiek kavētas, un uzreiz ir n/v, un tas nozīmē, ka nav stipendijas un tā tālāk. Nu, sarežģīti," stāsta veikala pārdevēja.
Vija Kraine, pasta nodaļas vadītāja: "Man vīrs, piemēram, nu viņš ir šokēts, jūs iedomājaties, ja jābrauc uz darbu ir 10 kilometri, bet tagad ir jābrauc 25 kilometri, līkums tāds. Cik tur patērējas mēnesī un divos, un trīs, un piecos, un sešos mēnešos, jo vēl nezina neko, viņi nekādu garantiju nedod, ka arī maijā tiks tas ceļš atvērts. Mēs esam izmisumā."
Ceļa būvdarbus 18. augustā sāka SIA „Saldus ceļinieks”, ar kuriem "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) noslēdza līgumu par vairāk nekā 750 000 eiro. Sākumā ceļu bija plānots atvērt 30. novembrī, tomēr lietus izraisītās kalna slīdēšanas dēļ remontdarbi ieilga. Janvārī LVC pieaicinātie ģeoloģijas speciālisti ieteica ceļu joprojām turēt ciet, stāsta LVC Ražošanas pārvaldes direktors Gints Alberiņš:
"Ņemot vērā to, ka noslīdenis bija oktobrī sācis kustēties, mēs konsultējāmies ar vairākiem ģeologiem, gan ar Vides un meteoroloģijas ģeologiem, gan noslēdzām līgumu ar SIA BMGS, un šajā ģeologu atzinumā tad, kad viņi bija kārtīgi šo kalnu izpētījuši, viņi bija secinājuši, ka noslīdeņa procesi nav apstājušies, ka viņi kustas un autosatiksmes ietekmē tas varētu būt papildu veicinošs faktors, kas varētu radīt neprognozējamu noslīdējumu."
Latvijas Radio sazinājās arī ar piesaistītajiem ģeologiem, taču viņiem Latvijas Valsts ceļi aizliedza sniegt komentārus. Sabiles pārvaldnieks Zigmunds Brunavs tikmēr pauž neizpratni, kādēļ jau remontdarbu sākumā nevarēja rēķināties ar kalna slīdēšanu:
"Man tas sašutums bija par to, ka tīri projektētājiem bija jāievēro šie te riska faktori. Jo ne pa velti tas ceļš jau nobruka. Tad kāpēc viņš bruka? - tātad brūk tas kalns! Tā kā tā situācija bija zināma ātrāk. Tagad, šajā brīdī, mēs esam pie sasistas siles, atkal nekas nav, kaut kāda nauda ir izlietota, kaut kas ir darīts, bet rezultāts no visa nav nekāds, cieš cilvēki."
"Latvijas Valsts ceļu" pārstāvis Gints Alberiņš atzīst - kalna slīdēšanu varēja konstatēt jau agrāk. Tad iedzīvotājiem būtu skaidri zināms, ka ceļu vēl nevarēs atvērt.
"To varēja gan droši vien. To, ka šajā kalnā ir sarežģīti ģeoloģiskie apstākļi, tas bija zināms pirms tam. Vienīgais, ko mēs nevarējām zināt un nebijām droši par to, vai izkustēsies kalns, kad mēs sāksim darbus un raksim," sproež Alberiņ.
Gints Alberiņš uzsver - problēmas radīja arī laika apstākļi rudenī, kurus nevarēja iepriekš prognozēt. Līdz šim remontdarbos iztērētā nauda gan neesot izmesta vējā, jo padarīts ir daudz. Pašam ceļam nepieciešama vairs tikai šķembu pamata virskārta un asfalta segums. Kad sāksies siltāks laiks, to var paveikt divu nedēļu laikā. Projekta sadārdzinājumam arī pagaidām neesot pamata. Tomēr tas ir atkarīgs no tā, vai ar šā brīža projektā paredzēto kalna nostiprināšanas plānu pietiks noslīdeņa noturēšanai. Ja izpēte un aprēķini rādīs, ka šobrīd paredzētais risinājums nederēs, tad gan būs jāveic jauns iepirkums un papildu projektēšana, stāsta Alberiņš. Labākajā gadījumā ceļu braucējiem atvērs maijā, sliktākajā gadījumā - vasaras vidū.
"Latvijas Valsts ceļi" šobrīd arī pievēršot pastiprinātu uzmanību apvedceļam caur Matkuli, ko šobrīd izmanto sabilnieki. Tas tiekot uzturēts labākā kārtībā, nekā citi reģionālie autoceļi. Tomēr sešus kilometrus garo grants ceļa posmu no Matkules pamatskolas līdz Sabilei bojā laika apstākļi. Kurzemē joprojām nav sākusies ziema, tādēļ tas bieži tiekot izskalots.
