Sabiedrisko mediju plāns mazākumtautību satura pieejamībai pēc gadumijas patlaban neskaidrs

Lai gan jau septembrī raidījumiem krievu valodā no LTV7 kanāla būtu jāpazūd pavisam, ceturtdien nolemts, ka vismaz ikdienas ziņas krieviski reizi dienā ēterā vēl paliks līdz gada beigām. Latvijas sabiedrisko mediju radītie raidījumi krievu valodā no septembra vidus būs pieejami jaunā mazākumtautību multimediju platformā, bet par to, kā šīs ziņas pēc gadumijas sasniegs gados vecāko auditoriju, pagaidām skaidrības nav. 

Ziņas krievu valodā LTV7 ēterā paliks vismaz līdz gada beigāmZane Ārmane

“Punkti uz “i”,” ar šādiem vārdiem jūnija vidū sezonu noslēdza Latvijas Televīzijas (LTV) krievu redakcijas raidījums, paziņojot par aiziešanu no televizoru ekrāniem. Jauno sezonu žurnālisti uzsāks modernā multimediju studijā, kurā radītais saturs būs pieejams jaunā mazākumtautību platformā internetā. Tajā spēkus apvienos arī kolēģi no Latvijas Radio 4 un sabiedrisko mediju interneta portāla krievu valodā Rus.lsm.lv.

“17. septembrī mums plānots liels tiešraides maratons trīs stundu garumā no jaunās studijas ar nosaukumu “Lielais restarts”, kur parādīsim gan jaunās diskusijas, gan sižetus jaunā formātā, un, protams, arī turpmāk šajā platformā notiks cieša sadarbība ar Latvijas radio 4 [LR4] un būs redzami arī LR4 tiešraides raidījumi,” norādīja LTV Mazākumtautību multimediju platformas galvena redaktore Jekaterina Safronova.

Pārceļoties uz jauno interneta platformu, plānots piesaistīt lielāku mazākumtautību auditoriju, tomēr teju pēdējā brīdī nolemts, ka vismaz ziņas vēl kādu laiku paliks arī televīzijas ekrānos, lai tās būtu pieejamas vecākajai paaudzei. Raidījumi krievu valodā LTV7 ēterā izveidoti 2014. gadā kā alternatīva Krievijas propagandai, kad Krievija anektēja Krimas pussalu. Taču tagad, pārceļot mazākumtautību saturu uz interneta vidi, pastāv bažas, ka vecākā gadagājuma krievvalodīgo paaudze atkal nonāks propagandas varā, jo daļa ar internetu ir “uz jūs”.

Safronova sacīja: “Ir arī gados vecāka auditorija – 55, 60 plus, kura diemžēl, es pieļauju, nemeklēs mūs internetā un, aizejot no televīzijas ētera, mēs šo auditoriju zaudēsim.”

“Šī auditorija tiks zaudēta, un nav noslēpums, uz ko viņi pārslēgsies. Faktiski mēs atdosim šo auditoriju pilnīgi brīvprātīgi un bez maksas krievu [mediju] auditorijai,” norādīja Saeimas deptuāts Boriss Cilēvičs (“Saskaņa”).

Arī viņš bažījas par Latvijas krievu tautības iedzīvotāju pārslēgšanos uz propagandas kanāliem. Augusta vidū Cilēvičs kopā ar kolēģiem no opozīcijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē iesniedza priekšlikumu grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai sabiedrisko mediju saturs krievu valodā tiktu pārraidīts kabeļtelevīzijā.

“Lietas būtība ir attiecināt “must carry” principu arī uz to saturu, kas sākotnēji netiek veidots zemes apraidē lineārai izplatīšanai, bet arī uz to saturu, kas tiek veidots internetā. Tātad tiem, kas pieraduši skatīties LTV raidījumus krievu valodā, izmantojot kabeļtelevīziju, viņiem faktiski nekas nemainīsies, bet šī auditorija netiktu zaudēta,” atzīmēja Cilēvičs.

Komisijas deputāti ar četrām balsīm “par” un četrām “pret” likumprojektu neatbalstīja, un ceturtdien to pirmajā lasījumā noraidīja arī Saeima.

Lai gan Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) mazākumtautību satura attīstību internetā uzskata par pareizu soli, arī tās vadītājs Jānis Siksnis atzinis, ka pamest daļu Latvijas iedzīvotāju Krievijas propagandas varā nebūtu pareizi.

Siksnis skaidroja: “Sabiedriskajiem medijiem jau viens no likumā definētajiem uzdevumiem ir sasniegt visas dažādās sabiedrības grupas, veidot tām pieejamu saturu atbilstoši šo grupu vajadzībām, un mazākumtautības un cilvēki, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda, ir viena no nozīmīgākajām grupām. Līdz ar to es uzskatu, ka – jā, noteikti sabiedriskajiem medijiem ir jāturpina veidot kvalitatīva informācija, jo mēs zinām, ka tas būtībā ir valsts drošības jautājums. Mums ir tik ļoti spēcīgas dezinformācijas plūsmas, kas indē cilvēku prātus un sirdis, un mēs vienkārši nedrīkstam uz to noskatīties no malas.”

Noraidot “Saskaņas” piedāvātos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Saeimas komisija SEPLP uzdeva sagatavot risinājumu, lai novērstu LTV krievu raidījumu tradicionālās auditorijas samazināšanos.

“Šis ir tas risinājums – ka LTV7 ziņas paliek līdz gada beigām, bet paralēli mēs strādājam pie ilgtermiņa risinājuma. Vai tas izdosies vai ne – padziļināta izpēte būs par to, vai ir iespējams izveidot jaunu programmu kabeļtelevīzijas kanālos vai ne. To mēs šobrīd vēl nezinām,” norādīja Siksnis.

Ja padome tomēr lemtu par jauna kabeļtelevīzijas kanāla izveidi, galavārds tik un tā būtu jāsaka politiķiem, jo tad būtu nepieciešams veikt gan likuma izmaiņas, gan arī piešķirt papildu finansējumu mazākumtautību satura paplašināšanai.

Jaunās multimediju studijas izveidei valsts budžetā līdzekļi netika paredzēti, un LTV tās izveidošanai piesaistījusi starptautisku finansējumu 400 000 eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt