Sabiedrībā rūgst dusmas pēc «Maxima» traģēdijas

Pēdējās dienās pēc traģiskās nelaimes Zolitūdē, kad, sabrūkot veikalam, gāja bojā 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti, sabiedrībā rūgst dusmas un neapmierinātība ar iesaistīto amatpersonu izvairīšanos no atbildības un komunikācijas ar sabiedrību. Sociālajos tīklos pieņemas spēkā aicinājumi boikotēt veikalu tīklu „Maxima", citi aicina uz protestiem.

Iedzīvotāji ir dusmīgi, un vēlme sodīt cilvēkus, kas rīkojas negodprātīgi, ir fundamentāla - tā nokaitēto atmosfēru sabiedrībā pēc Zolitūdes traģēdijas skaidro sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Veikals „Maxima" izvirzījies par vienu no galvenajiem „sodāmajiem" - sociālajos tīklos klīst fotogrāfijas ar sagrieztām „Paldies" kartēm un aicinājumi „Maximā" vairs neiepirkties.

Sedlenieks to vērtē kā normālu parādību šajā situācijā, kad lielveikalu tīkls cilvēku acīs nav uzņēmies pietiekamu atbildību par notikušo: „Patērētāju sabiedrībā šādi boikoti ir ļoti izplatīti un faktiski ir vienīgais veids, kā cilvēki var paust neapmierinātību ar viena vai otra uzņēmuma darbu."

Kā dabisku reakciju to vērtē arī mārketinga pasniedzēja Renāte Cāne. „Maxima" saziņu ar sabiedrību šajā krīzē viņa vērtē kā ļoti neveiksmīgu un analfabētisku. Krīzes komunikācijas ābece - ar cilvēkiem runā pats vadītājs un izrāda līdzjūtību par notikušo, saka Cāne. Ekspertei arī radies iespaids, ka uzņēmumam sabiedrība īpaši neinteresē.

Ekonomiste Raita Karnīte vērtē, ka boikoti var ietekmēt uzņēmuma darbību, tomēr atgādina prezidenta sacīto - problēma ir daudz plašāka: „Šajos smagajos noziegumos ir ne tikai personīga vaina, bet sistēmas vaina, pirmkārt, kontroles trūkums. Te nu izpaužas tā Latvijas veiksmes stāsta ēnas puse, ka tas faktiski ir būvēts uz kauliem. Tā ir tā lielākā traģēdija, un viena pati „Maximas" boikotēšana tur neko nelīdzēs. Tā ir nepareiza valsts attīstības politika."

Karnīte uzskata - „Maxima" paļaujas uz austrumeiropiešu pieticību un īso atmiņu, ka cilvēki arī turpmāk ies uz šo veikalu, ja tas būs tuvāk un lētāk. Līdzīgi domā arī mārketinga pasniedzēja Renāte Cāne - „Maxima" paļaujas, ka cilvēku dusmas pierims.

Situācijā, kad uzņēmumam dažviet ir teju monopolstāvoklis, nav lielas vajadzības klanīties patērētāju priekšā, secina sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Viņš gan domā, ka latvietis ir spējīgs arī uz ilglaicīgu boikotu, atgādinot „Valmieras piena" gadījumu pirms pāris gadiem.

Vaicāts, vai briestošais dumpis sabiedrībā var eksplodēt, sociālantropologs atbild - pieredze rāda, ka Latvijas sabiedrība arī neapmierinātībā ir diezgan nevardarbīga. Tomēr to nedrīkst novērtēt par zemu.

Pati „Maxima" dienas garumā tā arī neatrada laiku atbildēt uz jautājumiem, kā notikušais ietekmējis apmeklētāju skaitu un ko „Maxima" darīs, lai atjaunotu pircēju uzticību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti