Maizītis norādīja, ka visvienkāršākais ceļš, kā izvairīties no citu valstu specdienestu šantāžas, būt likumpaklausīgam savas valsts pilsonim. Viņš arī atzina, ka līdz šim Krievijas specdienestu šantāžai bija pakļauti tajā skaitā cilvēki ar krimināla rakstura problēmām.
Savukārt, ja cilvēks tomēr sastopas ar citu specdienestu spiedienu un šantāžu, “labāk sadarboties ar Latvijas drošības dienestiem un nepalikt vienam”. Ja cilvēks nezina, kā kontaktēties ar specdienestiem, var sazināties ar valsts policiju, kas palīdzēs sazināties, ieteica Maizītis.
Dažādi cilvēki Krievijas drošības dienestiem var būt noderīgi, stāstot, ko redz uz robežas, kādas negācijas vērojamas Latvijas politikā, ekonomikā, “visu to, kas interesē specdienestus par otrās valsts iekšpolitiku, pašvaldību, tas ir plašs jautājumu loks. Būtībā viss, kas notiek.”
Maizītis arī atzina, ka Latvijas politikā ir Krievijas ietekmes aģenti, kas tā vai citādi saistīti ar citu ne tik draudzīgu valstu politiku vai politikas realizāciju, bet viņu vārdus birojs nenosauks, jo to neparedz likums un Maizītis arī to neatbalstītu. Ar viņiem cīnās, liedzot pielaidi valsts noslēpumam.
Savukārt cīņa ar Krievijas propagandu, tehniski liedzot pieeju šādai informācijai, ir sarežģīta, ko pierādīja arī gadījums ar Kremļa ruporu “Sputnik”, kura domēnu Latvijā slēdza, taču tas turpina darbu ar citu domēna vārdu. Maizītis uzskata, ka efektīvākais veids cīņai ar propagandu ir nepievērst tai uzmanību vai arī kritiski vērtēt, iegūstot informāciju no vairākiem avotiem un analizējot, kas ir meli.
