RSU Studējošo pašpārvaldes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka pašlaik budžeta vietas dala vēsturiski, ņemot vērā, ka tādas budžeta vietas šajās augstskolās jau bija.
Budžeta vietas dala pēc vēsturiskā principa, bet ar ko tad ir sliktākās tās augstskolas, kuras pierādīja savu kvalitāti, norādīja Šilovs.
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) studenti atklātajā vēstulē augstākajām amatpersonām prasa skaidrojumu par valsts budžeta finansēto studiju vietu neesamību augstskolas sociālo zinātņu studiju programmās. Studenti ir neizpratnē par to, kāpēc RSU sociālo zinātņu programmām netiek piešķirtas budžeta vietas, ziņoja aģentūra LETA.
Studenti vēstulē uzsver, ka, piemēram, Latvijas Universitātes (LU) sociālo zinātņu studentiem pieejamas budžeta vietas kā bakalaura, tā arī maģistra līmeņa studijām. Viņuprāt, studējošie atrodas nevienlīdzīgā situācijā, jo, neskatoties uz to, ka abās universitātēs iespējams iegūt vienādus bakalaura un maģistra grādus, LU studiju programmās ir aptuveni 25 budžeta vietas, savukārt RSU tādu nav.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece Diāna Laipniece savukārt raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka budžeta vietas augstskolām piešķir pēc augstskolu specializācijas principa un atbilstības tautsaimniecības vajadzībām.
Viņa norādīja, ka tautsaimniecībai būs vajadzīgs vairāk informācijas tehnoloģiju un dabaszinātņu jomas studentu, bet, protams, saglabāsies arī budžeta vietas sociālajās zinātnēs.
Tomēr ministrija gribētu, lai augstskolām būtu specializācija. Ja katra augstskola gatavo juristus un politologus, tas Latvijas ierobežoto resursu apstākļos nav racionāli. Ja augstskola tomēr grib attīstīt kādu papildu virzienu par saviem līdzekļiem, to nevar aizliegt.
Stradiņu universitāti finansēja Veselības ministrija, lai tā attīstos medicīnas nozarē, un IZM ieskatā tai arī jādarbojas šajā jomā.
