Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Turpinās konsolidēt augstskolu programmas

RPIVA varbūtējo reorganizāciju valdībā vētīs arī bez Augstākās izglītības padomes akcepta

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola virzīt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanas jautājumu valdībā arī tad, ja to neatbalstīs Augstākās izglītības padome (AIP).

Akadēmijas pievienošana Latvijas Universitātei (LU) esot viens no vairākiem pasākumiem, ar kuru palīdzību ministrija cer efektīvāk tērēt nozarei paredzēto budžetu, tomēr ieguvumus varēšot sajust vien pēc vairākiem gadiem.

 Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju ministrija sola šogad tikai formāli pievienot Latvijas Universitātei. Reāla augstskolu saplūšana varētu notikt tuvāko gadu laikā. 

Septembrī LU pārņems ne vien studentus, bet arī akadēmijas mācībspēkus, būs iespēja studijas turpināt arī reģionālajās augstskolās. Tām uzdots līdz 2019.gada akreditācijai līdzīgās programmas izvērtēt un apvienot, tā programmu skaitu samazinot par aptuveni 300. Vairāk stāsta ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.

Šis ir viens no pasākumiem, kas ir daļa no izglītības resursu koncentrācijas un konsolidācijas," klāsta IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.

"Ja šobrīd mums Latvijā ir apmēram 900 studiju programmas, un mēs runājam par to, ka gan ar akreditāciju, gan ar atbalstu jaunu studiju programmu veidošanai, mēs plānojam nonākt pie apmēram 600 programmām. Tad izglītības jomā, kur dublēšanās ir vislielākā, mēs darām vēl vienu papildu soli," saka Kiopa.

"Mēs ne tikai koncentrējam un konsolidējam pašas programmas, mēs konsolidējam arī pašas augstākās izglītības institūcijas, tātad šeit ir vairāku soļu process. Vispirms mēs pievienojam RPIVA pie LU. Un šis apvienotais kolektīvs tad attiecīgi strādā ar savām programmām. Veido, konsolidē un izstrādā jaunas programmas. Uz 2019.gada akreditāciju jau aiziet lielākas, stiprākas, labākas, kvalitatīvākas programmas," norāda Kiopa.

Pirms nedēļas RPIVA pārstāvji neieradās uz tikšanos ministrijā. Pirmdien, 16.janvārī, tikšanās notika, taču akadēmijas pārstāvji neslēpj vilšanos – sarunas vietā viņi esot sagaidījuši vien norādes.

“Šāda reforma nav reforma, tā ir vienas augstskolas likvidēšanu. Nedomāju, ka skolotāju pilnveidē tas dos kaut kādu milzīgu ieguldījumu,” spriež RPIVA docente Inese Freiberga.

Bet ministrija skaidro, ka pašlaik pedagoģijas jomā tiek īstenotas 55 studiju programmas, un ir nepieciešams tās konsolidēt. Jāņem vērā, ka pašlaik par budžeta līdzekļiem tiek sagatavots aptuveni trīsreiz lielāks pedagogu skaits, nekā nepieciešams. 

Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonas iepriekš izteikušās, ka būtiskākās pārmaiņas skars tās augstskolas, kas nav atrodamas augstskolām piešķiramo Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu saņēmēju sarakstā.

No 17 valsts dibinātajām augstskolām šajā sarakstā nav jau minētās Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas, Banku augstskolas un Latvijas Jūras akadēmijas. Ministrijā saka - Banku augstskola ir specifiska niša, turklāt pašfinansējoša – to izmaiņas neskaršot un tajā papildu finansējumu ieguldīt neesot vajadzības. To gan nevar teikt par Latvijas Jūras akadēmiju. 

“Esam vairākkārt aicinājuši Jūras akadēmiju apsvērt apvienošanos ar Rīgas Tehnisko universitāte, un šobrīd jūrniecības jomā izstrādā jūrniecības attīstības koncepciju, mēs gaidām šo koncepciju,” norāda Kiopa.

Latvijas Jūras akadēmijas vadība šai iecerei pretojas un augstskolas senāts ideju noraidījis.

Pretējās domās ir Rīgas Tehniskā universitāte. Jūras akadēmija savulaik bijusi tās paspārnē un deviņdesmitajos gados atšķēlusies.

 RTU būtu gatavi akadēmiju uzņemt vai nu kā 10. fakultāti vai kā atsevišķu aģentūru. RTU rektors Leonīds Ribickis saka – akadēmijas atteikuma dēļ RTU esot zaudējusi iespēju saņemt par 4 miljoniem eiro vairāk no Eiropas naudas. Līdzekļus varētu ieguldīt arī Jūras akadēmijā. Tā kā apvienošanās nenotika, akadēmijai līdzekļi nav paredzēti.

Jau ziņots, ka IZM nolēmusi līdz šā gada augustam reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Galīgais lēmums gan būs jāpieņem valdībai. Būs vajadzīgs arī Augstākās izglītības padomes atzinums.

Ministrija norāda uz nepieciešamību saglabāt reģionālās filiāles, turklāt tajās iecerēts nodrošināt tādu pašu studiju kvalitāti kā LU centrālajā studiju vietā. Savukārt premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) aicināja izglītības un zinātnes ministru reformas skaidrot koalīcijas partiju sēdē.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt