Uzņēmēji norāda – jauniešu bezdarbs Latvijā ir aktuāla problēma. Jauni cilvēki ir enerģiski, viņi ilgi necieš, bet rīkojas. Ja nevar atrast darbu šeit, viņi darba meklējumus turpina ārpus Latvijas robežām. Bet likumdevējs - Saeima - pagaidām nesteidz atbalstīt likumdošanas priekšlikumus, kas darba devējus mudinātu dot priekšroku jauniešu pieņemšanai darbā.
Jaunietis, kas bez jebkādas pieredzes sācis strādāt, darba devējam ir papildu slogs. Ēdināšanas kompleksos „Lido” no gandrīz 900 darbiniekiem aptuveni trešā daļa ir jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem. „Lido” atpūtas centra direktore Antra Bergmane stāsta, ka uzņēmums jauniešu apmācībā iegulda pietiekami prāvus līdzekļus. Ja sadarbība starp izglītības iestādēm, uzņēmēju un valsti būtu labāka, tas būtu atspaids. Daudz vairāk uzņēmēju būtu gatavi iesaistīties gados jaunu cilvēku nodarbināšanā. „Ir ļoti svarīga šī trīspusējā sadarbība. Efektīva, koordinēta trīspušu sadarbība, kur uzņēmēji prognozē speciālistu skaitu, izglītības iestādes apmāca šos speciālistus un valsts ir atbalsts šajā starpposmā, kura palīdz jauniešus ievadīt darbā,” saka Bergmane. Tomēr pašlaik tā nenotiek.
Taču jaunietim ir svarīgi, iespējami agrāk izmēģināt prasmes iecerētajā profesijā. Piemēram, lai saprastu, vai tā viņam nākotnē būs piemērota. Tas aizkavētu arī jauniešu aizbraukšanu. Savukārt darba devējam nodokļu atlaides būtu labs stimuls gados jaunu darbinieku apmācīšanai.
Tieši šādu priekšlikumu – atbrīvot darba devēju no sociālā nodokļa iemaksas 24,09 procentu apmērā - rosina „Saskaņas centra” (SC) deputāti. „Mēs ietaupīsim uz pabalstiem, mēs stimulēsim šos cilvēkus palikt Latvijā. Visi saprot, ka tie cilvēki, kas ir aizbraukuši, puse no viņiem ir cilvēki no 15 līdz 24 gadiem,” saka Klementjevs.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti šim priekšlikumam nesteidz paust tūlītēju atbalstu. „Atļauties samazināt nodokļa likmi uz vienu šo grupu, kā mēs komisijas sēdē dzirdējām no ekspertiem, tas nebūtu ieteicams. Jo tiešām pirmspensijas vecuma cilvēkiem varbūt pat veselības stāvokļa dēļ ir grūtāk atrast darbu, un tad mums paralēli ir jādomā par visām pārējām grupām,” norāda deputāte Inita Bišofa (RP).
Cits viedoklis ir Ilmāram Latkovskim (NA). „Galvenā problēma ir tomēr jauniešiem bez izglītības, jo ko es redzu apkārt, ka izglītoti jaunieši ar radošumu, ar iniciatīvu ir vienkārši izķerti darba tirgū šodien. Viņi ir ļoti pieprasīti un viņu tieši trūkst,” saka Latkovskis.
Darba devēju konfederācija rosināto iniciatīvu atbalsta, vienlaikus norāda, ka nodokļu slogs būtu jāsamazina visu vecuma grupu darbiniekiem. Savukārt SC rosinātajā priekšlikumā vairākām niansēm obligāti jāpievērš uzmanība. „Obligāti tas būtu jāsasaista ar vismaz minimālu izglītības līmeni. Lai tā ir vidējā vai kāda arodizglītība, vai pat augstākā izglītība, jo mēs nedrīkstam veicināt īpaši šo vecuma grupu tiekties uz darba tirgu, kamēr nav izglītības,” norāda konfederācijas pārstāvis Pēteris Leiškalns.
Lai gan tūlītēju atbalstu Saskaņas centra deputātu priekšlikums neguva, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūgusi Labklājības ministriju un Finanšu ministriju sniegt atzinumu par šo ieceri. Labklājības ministrija aplēsusi, ka valstij tas varētu izmaksāt aptuveni 17 miljonus latu.
