De Facto

E-talona nākotne – "Rīgas kartes" auditu nelasījušu personu ziņā

De Facto

Vai Maskava mēģina vairot ietekmi Latvijas Pareizticīgo baznīcā?

Patvēruma meklētājam liedz strādāt neesošs personas kods

Robs likumos neļauj patvēruma meklētājam Latvijā sākt strādāt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Likums patvēruma meklētājiem Latvijā paredz tiesības strādāt, tomēr birokrātisku šķēršļu dēļ viņiem ir grūtības atrast darbu, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Patvēruma meklētājs Abdulrahmans Mamduhs no Irākas jau gadu gaida valsts lēmumu – vai ir tiesīgs Latvijā saņemt bēgļa statusu. Likums nosaka, – ja patvēruma meklētājs šādu lēmumu gaida ilgāk nekā sešus mēnešus, viņam dod tiesības strādāt. Abdulrahmans atrada divus darbus, bet abos saskārās ar vienu un to pašu problēmu – viņam nav personas koda. To personai piešķir tikai tad, ja ir pieņemts lēmums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Bez personas koda Abdulrahmans nevarēja atvērt bankas kontu Latvijā, ko lūdza viens no potenciāliem darba devējiem. Cits uzņēmums pieprasīja Abdulrahmanam kļūt par pašnodarbināto – taču, lai no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtu nodokļa maksātāja numuru, ir nepieciešama deklarēta dzīvesvieta. Bet, lai deklarētu dzīvestvietas adresi, arī nepieciešams personas kods. Teorētiski Abdulrahmans kā jebkurš cits darbinieks var pieprasīt, lai algu viņam izsniedz skaidrā naudā bez bankas konta. Bet Sabiedrības integrācijas fondā skaidro - tas no darba devējiem prasa papildu piepūli, un ne visi uz to ir gatavi.

"Es neprasu ubaga dāvanas, nelūdzu no valsts naudu, pabalstus vai īpašu attieksmi pret sevi. Es prasu kaut ko pavisam vienkāršu – ļaujiet man strādāt, lai es varētu sevi uzturēt," raidījumā stāstīja Abdulrahmans.

"Visās valstīs visveiksmīgākā integrācija ir caur darbu, jo ātrāk tu uzsāc darba attiecības, jo tu ātrāk saproti šīs valsts spēles noteikumus, vērtības, principus," paskaidroja Sabiedrības Integrācijas fonda (SIF) projektu nodaļas vadītāja Alda Sebre.

Jau 2017. gada nogalē Saeima pieņēma likumu par Fizisko personu reģistru, kas nosaka, ka reģistrā turpmāk būs iekļauti ne tikai Latvijas pilsoņi, nepilsoņi, personas ar uzturēšanas atļaujām, bet arī patvēruma meklētāji un citas ārzemnieku kategorijas. Likums nozīmētu, ka šiem cilvēkiem arī piešķirtu Latvijas personas kodu, lai ļautu valsts iestādēm viņus identificēt.

Neskatoties uz to, ka likums tapa jau pirms diviem gadiem, līgumu ar tehnisko darbu izpildītāju noslēdza tikai šogad martā. Jaunajam reģistram bija jāsāk darboties 2020. gada vasarā, taču to atliek vēl uz gadu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vilcināšanos skaidro ar Eiropas fonda finansējuma piesaistīšanu. Projekta saskaņošana ar ministrijām un naudas devējiem vien esot prasījusi gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti