"Ja mēs runājam par robežsardzi, mēs esam nedaudz citā situācijā, jo mēs atlasām cilvēkus, apmācām viņus un piedāvājam viņiem dienesta vietas ārpus Rīgas. Austrumos līdz šim mums ir veicies ar atlasi, ir bijuši spēcīgi konkursi – trīs līdz četri cilvēki uz vienu vietu. Diemžēl jāatzīst, ka pēdējais konkurss, kas notika rudenī, parādīja ārkārtīgi lielas izmaiņas cilvēku skaitā, kas piesakās. Piemēram, ja Ludzas reģionā iepriekšējos gados pieteicās vismaz 40-50 cilvēki, no kuriem atlasījām 10-15, tad šogad kopumā pieteicās tikai 17. Tas nozīmē, ka nav neizsmeļamu resursu un mēs acīmredzot tuvojamies demogrāfiskajai bedrei," skaidroja Garbars.
Viņš arī akcentēja, ka esošā situācija darba robežsardzi bažīgus. "Tāpēc arī loģiski, ka minēto robežsargu skaita pieaugumu par 263 pilnīgi noteikti mēs nespētu panākt vienā gadā pat tad, ja saņemtu tam finansējumu," bilda Garbars.
Tāpat Garbars norādīja, ka robežsargu skaitu par 263 cilvēkiem viena gada laikā nav iespējams palielināt, jo pašlaik viena gada laikā tiek uzņemti līdz 140 jauno robežsargu.
"Mēs piedāvājām palielināt robežsargu skaitu pakāpeniski, 2-3 gadu periodā, jo cilvēki ir jāsagatavo, jāapmāca, jāapģērbj. Līdz ar to, jo ilgāk mēs gaidīsim, kad varēsim atļauties šo periodu, jo ilgāks periods paies, kamēr mēs sasniegsim maksimālo kapacitāti," teica Garbars.
Vienlaikus situācija Rīgas reģionā ir citāda - lai arī, piemēram, Latvijas austrumos dienestam robežsardzē piesakās arvien mazāk cilvēku, Rīgas tuvumā šādu cilvēku skaits palielinās.
