Saeimā ceturtdien sākās debates par paziņojumu, kurā iecerēts nosodīt Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Nedēļas sākumā šādu paziņojumu jau bija atbalstījušas parlamenta Ārlietu komisija un Eiropas lietu komisija.
Debatēs atbalstu paziņojumam pauda arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš norādīja – ja situācija Ukrainā nekļūs mazāk eskalēta, Latvija uzskata, „ka mums kā ES dalībvalstij būs jāturpina stingrāku pasākumu kompleksu pret Krieviju”.
Ja situācija neatrisināsies, nevarēs runāt par bezvīzu režīmu ar Krieviju, varētu arī ieviest ieroču un bruņojumu embargo, jo nav normāli, ka ES dalībvalstis apgādā Krieviju ar jaunākajiem ieročiem.
Situācijai neuzlabojoties, varētu lemt arī par konkrētu Krievijas amatpersonu iekļaušanu ES sankciju sarakstos, atzina Rinkēvičs.
Iepriekš komisiju kopsēdē „Saskaņas centra” (SC) deputāti nebalsoja par paziņojumu. Arī tagad deputāts Sergejs Potapkins frakcijas vārdā paziņoja, ka šo dokumentu „Saskaņas centrs” nevarēs atbalstīt. Viņš aicināja atcerēties, ka deputāti ievēlēti kalpot Latvijai un Latvijas tautai, pārtraukt spekulācijas un būt atbildīgiem par savu vārdu ietekmi uz Latvijas tautu.
„Nevajag biedēt cilvēkus ar Krievijas draudiem, [..] nekādu draudu Latvijai Ukrainas notikumu dēļ nav,” pauda Potapkins. Viņš sacīja, ka nav politiski tālredzīgi izteikt apvainojumus, pirms savu vārdu teica ES, NATO un EDSO. „Nosodīt nekad nav par vēlu, bet var būt par agru,” pauda SC pārstāvis.
„Viss, ko jūs gribat izdarīt, ir nosodīt Krieviju par to, ko tā nav izdarījusi, un, ceru, arī neizdarīs,” sacīja deputāts.
Jau ziņots, ka Saeimas balsojumam piedāvātajā paziņojumā stingri nosodīta Krievijas militārā agresija Ukrainā un starptautiskā sabiedrība aicināta paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei.
Situācija Ukrainā kļūst arvien kritiskāka, un Krievija ar savu militāro agresiju pārkāpj starptautiskās normas. Šī rīcība vērtējama kā pretlikumīga, apzināta un plānota iejaukšanās Ukrainas suverenitātē, teikts paziņojumā. Krievija aicināta izbeigt visa veida agresiju un provokāciju, nekavējoties izvest savu karaspēku uz savām bāzēm un ievērot starptautiskās saistības.
Jau vēstīts, ka spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču. Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju.
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
