Tas, kas notiek Ukrainā, nav pilsoņu karš, tur nav runas par to, ka būtu apspiesti krievi, tas ir stāsts par apzinātu agresiju, lai nepieļautu Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību, intervijā Latvijas Radio pauda Rinkēvičs, kurš šonedēļ apmeklēja Ukrainu.
Ministrs prognozēja, ka bruņoto konfliktu Ukrainā varētu atrisināt tad, kad Krievija pārtrauks jebkādu palīdzību separātistiem, - jo šobrīd ir pazīmes, ka viņiem piegādā prettanku un pretgaisa tehniku, - un kad Krievijai būs konstruktīva nostāja konflikta atrisināšanai - tā slēgs savu robežu un atbalstīs citus miera plāna punktus.
Kad tieši tas varētu notikt, šobrīd nav iespējams prognozēt, „es neesmu Zilākalna Marta”, atzina Rinkēvičs.
Viņš atgādināja, ka līdz šim bijuši daudzi mēģinājumi kopš aprīļa noregulēt situāciju, bija sarunas Berlīnē un Ženēvā, un tajās panāktas cerīgas vienošanās, ka sāksies sarunas, meklēs visaptverošu politisku risinājumu, taču beigās neviena no šīm iniciatīvām nedeva rezultātu.
Arī Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze LTV raidījumā „Rīta Panorāma” atzina, ka šobrīd notikumi Ukrainā jau ir drauds pasaules un Eiropas drošībai. Šobrīd tā jau ir globāla krīze, kuras risināšanā aktīvi jāiesaistās visām valstīm.
Jau ziņots, ka pēc aprīlī notikušās Krimas aneksijas prokrieviskie separātistu kaujinieki aktivizējās Ukrainas dienvidaustrumos. Rietumvalstis aicināja Krieviju ietekmēt separātistus un panākt ieroču nolikšanu, taču Maskava norobežojas no pašpasludinātajām "tautas republikām" un ļauj agresijai trupināties. Ukraina vairākkārt norādīja, ka Krievija atbalsta separātistus un kaujinieki Ukrainas teritorijā nonāk caur Krieviju, arī NATO fiksēja krievu armijas koncentrēšanos Ukrainas pierobežā.
