Ļoti būtisku darbu gan pandēmijā, gan ārpus tās veic sociālo dienestu darbinieki, kuriem pilnībā strādāt attālināti nav iespējams. Dienestos lielākoties pie darba augstas slimības izplatības laikā darbinieki ir pieraduši, ar darba organizāciju vairs lielu problēmu neesot. Vienlaikus nevar noliegt, ka darbs ar klientiem ir apgrūtināts. Tā Latvijas Radio stāstīja Saldus Sociālā dienesta direktores vietniece Sindija Maulica.
"Mums ir šobrīd daudzi pakalpojumi bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ierobežoti. Bet tāds sociālais darbs – šie [Covid-19 saslimstības] viļņi, kas ir bijuši iepriekš, ir iemācījuši darbiniekiem strādāt attālināti. Ir apgūtas dažādas platformas, gan "Whatsapp" video zvani, kas tiek veikti kā apsekošanas, gan sarunas konsultācijas, un ierobežotā daudzumā arī sniedzam klātienē, jo ir krīzes situācijas," stāstīja Maulica.
Darba organizācija vairs lielas problēmas nesagādā, bet dienestus satrauc kas cits – strauji tuvojas 15. novembris, kad visiem darbiniekiem jābūt vakcinētiem. Lai arī visos Latvijas Radio uzrunātajos sociālajos dienestos potējušies ir vairākums darbinieku, tomēr katrā ir kāds, kurš vēl potējies nav un, ļoti iespējams, to arī nedarīs. Līdz ar to dienestu darbiniekiem ir bažas par palielinātu slodzi pēc 15. novembra. Uz to norādīja Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs Gunārs Arbidāns.
"Ir arī cilvēki, kas atsakās un nepiekrīt vakcinācijai. Protams, tie ir diezgan kvalificēti darbinieki. Liela daļa nav. Ja procentos, tad varbūt 3–5 procenti. Liels papildu slogs būs uz kolēģiem, protams," norādīja Arbidāns.
Šāda situācija, visticamāk, būs arī Rīgā. Pēc vadības aprēķiniem no darba aizies aptuveni 10% darbinieku, un tas ievērojami palielinās esošo darbinieku slodzi. Dienestā gan vēl strādā pie tā, lai šis procents būtu mazāks, tomēr ar to nesokas tik raiti. Turklāt darbinieki izdeg jau šobrīd.
"Esošais darba apjoms ir pietiekami liels un sasprindzināts. Gan emocionāli, gan fiziski grūti to darbu ir izdarīt. Citreiz darbinieki saka, ka naktī nevar gulēt, jo tik daudz darba ir uz galda un tik daudz ģimenes, kuras nav apsekotas," skaidro dienesta vadītāja Guna Eglīte.
Viņa norādīja, ka darba apjoms pēdējā laikā nav pārāk pieaudzis, taču jau kopš pandēmijas sākuma saglabājas ļoti liels. Nogurdina arī nepārtrauktā pārslēgšanās no attālināta darba uz klātieni. To cieši ietekmē sabiedrības vakcinācijas aptvere, skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības sociālo lietu eksperte Ilze Rudzīte.
''Sabiedrības vakcinācijas aptvere ietekmē to, cik ciešā kontaktā var strādāt ar sabiedrību šobrīd. Protams, arī sociālie darbinieki slimo, ir pamatotas bažas par savu veselību," sacīja Rudzīte.
Lai motivētu darbiniekus, dienestos cer uz finansiālu valsts atbalstu nākamajā gadā un ar cerībām raugās uz budžeta plānošanas procesu.
KONTEKSTS:
Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī. Valdība izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Tostarp tika noteikts, ka valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem jāvakcinējas pret Covid-19 līdz 15. novembrim.
Redzot, ka vīrusa izplatība aug un Latvija ir pirmajā vietā pasaulē Covid-19 izplatības ziņā, valdība no 21. oktobra līdz 15. novembrim ieviesa tā dēvēto "lokdaunu" un mājsēdi.
