Četras dienas pēc postošā ugunsgrēka Rīgas pilī atkal rosās būvnieki. Tiek vēdinātas izdegušās un pielietās telpas, un pa atvērtajiem augšstāva logiem vietām var redzēt iebrukušo jumtu un debesis virs tā. Žurnālistus pilī drošības apsvērumu dēļ joprojām nelaiž, bet eksperti pēc pirmās apskates saka - likās, ka būs ļaunāk.
Ugunsgrēka izcelšanās iemesli joprojām nav skaidri, un iespējamās versijas pagaidām nekomentē ne likumsargi, ne būvnieki un būvuzraugi. Izpētē pieaicināti eksperti no Lietuvas. Taču, kā norāda policija, izmeklēšana nav sprints, tāpēc izmeklēšanas beigu termiņus prognozēt atturas.
Tikmēr būvnieki turpina aplēst zaudējumus un steidzamākos darbus pils glābšanai.
„Ceturtdien, iespējams, būs ļoti augstas celtspējas ceļamkrāns, līdz 100 tonnām. Balto zāli ar tādu tehniku varam aizsniegt arī no ārpuses, savāksim visas nodegušās konstrukcijas, izveidosim savilces sienām, lai nezustu nestspēja. Negribu solīt par daudz, bet ceru, ka līdz nākamās nedēļas beigām pagaidu jumti jau varētu būt izbūvēti,” stāsta „Re&Re” valdes loceklis Didzis Putniņš.
Aptuvenās zaudējumu aplēses varētu būt zināmas nākamajās divās nedēļās. Pirmie skaitļi nāk no muzejiem - zināms, ka Vēstures muzejam eksponātu glābšanai vajadzēs ap 40 tūkstošiem latu, bet Rakstniecības muzejam cietis aprīkojums 20 tūkstošu latu vērtībā.
Valdība otrdien nolēmusi, ka ugunsgrēka seku likvidēšanu pagaidām finansēs no valsts budžeta naudas. „Pagaidām ārkārtas situācijas novēršanai ir izmantojams tas finansējums, kas bija paredzēts pils rekonstrukcijai. Līdz ar to VNĪ rīcībā būs visi nepieciešamie resursi, lai nofinansētu šos pasākumus, kamēr tiek saņemta apdrošināšanas atlīdzība vai lemts par tālākajiem risinājumiem,” skaidro „Valsts nekustamo īpašumu” vadītāja Baiba Strautmane.
Pils dzēšanā pamatīgi cieta arī Vēstures muzeja ekspozīcija un mazāk - Rakstniecības muzeja krājumi. Aplietie fotonegatīvi ielikti saldētavās, ar salipušajiem manuskriptiem un tekstilijām strādā restauratori.
„Ar tiem priekšmetiem ir sarežģītāk, kur ir daudz lapu - ja grāmata tiek aplieta un lapas salīp, katra lapa ir jāpāršķir, jāieliek filtra papīrs, kas uzsūktu ūdeni. Tekstilijas un ādas izstrādājumi arī ir pilni ar ūdeņiem, kas nebūt nebija tīri. Tie priekšmeti atkal ir jāattīra,” eksponātu glābšanas procesu raksturo Vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.
Rakstniecības muzeja krājumu savukārt lielā mērā paglābis tas, ka jau pirms ugunsgrēka puse no tā pārnesta uz citām telpām, lai gatavotos rekonstrukcijai. Tāpēc zaudējumi ir mazāki, nekā būtu varējis būt.
Patlaban muzeju vērtības Rīgas pilī pārvietotas uz sausām telpām, bet, vai muzeju krājumus ar laiku pārcels ārpus pils, vēl nav zināms. Lēmumu par to pieņems pēc ekspertu slēdziena par pils tehnisko stāvokli.
Muzeju vadītāji gan atzīst - Rīgā nav atbilstošu telpu, uz kurām varētu pārvietot visu krājumu, vairāk nekā divus miljonus vienību.
Arī Rīgas domes piedāvātais variants bijušajā skolas ēkā Vecmīlgrāvī apmierinātu tikai viena muzeja vajadzības. Risinājums būtu jau sen iecerētās Pulka ielas krātuves, taču to izveidi krīzē iesaldēja un tās būs gatavas ne agrāk kā 2015.gada vidū.
