Lai līdz lēmumam nonāktu, bija jāuzklausa epitetiem bagātas apsūdzēto aizstāvju un cietušo pārstāvju uzrunas.
Tiesnesis Imants Dzenis, apmierinot lūgumu par mantas aresta atcelšanu, kā galveno argumentu minēja apsūdzēto būvnieku sadarbošanos ar tiesu.
Pēc ugunsgrēka Rīgas pils restaurētājiem – pilnsabiedrībai SBRE tika iesaldēti vairāk nekā 715 tūkstoši eiro, kompānijai „Re&Re” - vairāk nekā 900 tūkstoši eiro, un apakšuzņēmējiem “Friteks LV” – 3000 eiro. Apsūdzēto aizstāvji uzskata, ka mantas arests jau no sākta gala bijis nepamatots.
„Cietušais, piemēram, saka - mums vajag arestēt, jo mums vēl vajag kompensāciju. Nezinām gan kādu un nezinām, par ko, bet mums vajag. Prokurors saka, nē, nē arests tomēr ir priekš iespējamās naudas piedziņas. Bet tad, draugi mīļie, ja ir arests, tad kaut kā vajadzētu noskaidrot- par ko, kādā apmērā?” klāstīja advokāts, “Skonto būve” pārstāvis Viktors Tihonovs.
Pilnsabiedrība SBRE un Valsts Nekustamie īpašumi noslēguši vienošanos, kurā būvnieki apņemas atjaunot ugunsgrēkā izpostītās telpas par saviem līdzekļiem. Speciālā kontā viņi iemaksājuši 4,8 miljonus eiro - summu, kas atbilst aprēķinātajiem zaudējumiem. Ja tiesa atzīs būvnieku vainu, viņiem nebūs tiesību naudu atgūt, ja attaisnos – valstij būs jāsamaksā par paveiktajiem darbiem.
„No vienas puses, tas, protams, ir pietiekošs garants. Būvnieki ir iemaksājuši šo naudu depozītā, un viņi pili restaurē par saviem līdzekļiem. No otras puses, pastāv maksātnespējas riski,” sacīja advokāts, Finanšu ministrijas pārstāvis Ivars Grunte.
Grunte skaidroja - ja būvnieks piesaka maksātnespēju, uz šobrīd kontā ieskaitītajiem līdzekļiem var mest aci arī būvkompāniju kreditori.
Prokuroram Agrim Skradailim, kurš uz mantas arestu uzstāj visspēcīgāk, ir vēl cits arguments. Tiesa teorētiski var uzņēmumiem piespriest pat līdz 36 miljoniem eiro lielu naudas sodu. Tādā gadījumā ar patlaban nodrošinātajiem 4,8 miljoniem visam būtu krietni „par īsu”.
Tomēr lēmums ir par labu apsūdzētajiem un atceļ mantas arestu.
„Tiesa uzskata, ka iespējamo vainīgo rīcība, ieskaitot darījumu kontā tik ievērojamus naudas līdzekļus, ir sekmējusi pils atjaunošanas procesu, jo cietušajiem nebija jārisina jautājumi par minēto remonta darbu finansējuma meklēšanu. [..] Es neesmu redzējis daudz krimināllietu, kur iespējamais vainīgais jau pirms tiesas nolēmuma stāšanās spēkā ir gājis pretim un iemaksājis tik lielu summu,” atzina tiesnesis Imants Dzenis.
Lēmums nav pārsūdzams, taču, ja tiesvedības gaitā atklāsies, ka būvnieki mēģina atsavināt vai slēpt savu mantu, par tās arestu var lemt vēlreiz.
Skradailis pēc lēmuma žurnālistiem atzina, ka savu viedokli nav mainījis un mantai vajadzēja atstāt spēkā arestu. Tomēr no plašākiem komentāriem viņš izvairījās, jo nav iepazinies ar tiesas lēmumu pilnībā. Skradailis gan norādīja, ka mantas aresta atcelšana neapgrūtinās lietas izskatīšanu.
„Tas varētu apgrūtināt tad, ja tiek atzītas juridiskās personas par vainīgām ar iespējamo sodu naudas piedziņa, ja tāda tiek noteikta,” sacīja prokurors.
Pēc aizstāvības puses lūguma apmierināšanas, tiesa beidzot sāka skatīt lietu pēc būtības. Jau otrdien tiesa uzklausīs pirmos lieciniekus.
Lai gan otrā tiesas sēde Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā sākās jau desmitos no rīta, tikai vēlā pēcpusdienā tika nolasītas apsūdzības būvdarbu vadītājam Ivaram Rībam un „Friteks LV” darbiniekiem Jurim Kassalietim un Imantam Jurkevičam par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, kā arī par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības. Par to maksimālais sods ir brīvības atņemšana līdz trīs gadiem.
Tāpat lietā ir iesaistītas vairākas būvfirmas – Pilnsabiedrība SBRE, tās dalībnieces „Skonto Būve” un „Re&Re”, kā arī apakšuzņēmējs „Friteks LV”. Neviens no apsūdzētajiem savu vainu neatzīst.
Pēc lēmuma par mantas aresta atcelšanu klātesošie diskutēja par to, vai tiesas materiāliem pievienot aizstāvības puses izstrādāto pils maketu. Prokurors Agris Skradailis iebilda, uzsverot, ka maketā ir vairāki trūkumi.
„Jūs noteikti neesat iepazinušies, bet cietušais ir sagatavojis atbilstoši atzinumam 10 punktus norādījis, kur ir pieļautas būtiskas kļūdas, sākotnējo maketu iesniedzot. Tad piedodiet, atvainojiet, cilvēks, kam tomēr būtu jāpārzina šī situācija, kādas ir elementārs durvju izvietojums, starpsienu izvietojums, un tas netiek nodrošināts jau sākotnēji iesniedzot, tad, piedodiet..” pauda prokurors.
Maketa vietā tiesa izmantos plānus, ko iesniedza cietusī puse.
Jau vēstīts, ka šīs lietas pirmajā tiesas sēdē ģenerāluzņēmēja pilnsabiedrība SBRE, tās dalībnieces «Re&Re» un «Skonto būve», kā arī apakšuzņēmējs «Friteks LV» prasīja atcelt piemērotos arestus kompāniju kontiem un mantai. SBRE aizstāvis izteicās, ka nav pamata arestēt teju divus miljonus eiro, jo kompānijas negrasoties izvairīties no atbildības.
Cietusī puse un apsūdzība gan tam nepiekrita, jo kompāniju darba finanšu rezultāti par trūkumu neliecinot.
Ugunsgrēks, kas Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnijā, pils rekonstrukciju aizkavējis par pusgadu. Objekta nodošanas termiņš ir šā gada 1.novembris.
