Jauno telpu remonts izmaksājis teju 100 000 eiro. Tā ir diennakts patversmes nodaļa, kur var uzturēties teju 100 bezpajumtnieču. Tiesa gan, pagaidām visi iepriekšējie klienti jaunajās telpās vēl nav ieradušies, iespējams, tādēļ, ka patversme vairs neatrodas Rīgas centrā. Taču tie klienti, kas jau uzturas jaunajās telpās, ar tām ir apmierināti. Arī darbiniekiem jaunā patversme šķiet daudz funkcionālāka.
Sieviešu patversmes jaunās telpas atrodas Eiženijas ielā 1. Ieejot nupat izremontētajā bijušās skolas ēkā, kāda no patversmes iedzīvotājām iemēģina elektronisko ratiņkrēslu pacēlāju. Patversmē gana bieži nonākot ļaudis ar kustību traucējumiem. Patlaban tur ir trīs klientes ratiņkrēlos un pacēlājs izmantots vismaz desmit reizes dienā, secina sociālā darbiniece Santa Ubarste.
Arī telpas kopumā šķiet ērtas – nupat izremontētas sešas dušas, ir atsevišķa dezinfekcijas telpa, plašas, siltas guļamtelpas. Pie katras gultas ir savs naktsskapītis, kuri jau aizpildīti ar dažādu saturu – krūzes, nelielas apbružātas svētbildes, detektīvromāni, mīkstās rotaļlietas vai klepus zāles. Kopumā šeit var uzturēties 90 sieviešu, kam nav pajumtes. Pārcelšanās gan nav bijusi vienkārša.
"Cilvēki tik ļoti sabijās no pārbraukšanas uz šejieni, ka no mūsu 60-70 klientiem, kas bija iepriekšējā naktī, otrdienā [nākamajā dienā] bija 45. Tie pamatā visi bija diennakts nodaļa. Tad vēl vakarā kaut kādi 17-20 pienāca klāt. Tie cilvēki, kuri šobrīd ir patversmē, viņi joprojām tiešām skaitās ar lielām alkohola problēmām, viņi nav vēl līdz mums atnākuši. Viņiem tā Rīgas centra vide, ka var aiziet uz tirgu. Tas tirgus viņus tieši vilina," stāsta Ubarste.
Jaunajā patversmē ir arī mājīga ēdamzāle, kur savukārt pie galda sastapu trīs klientes; kad uzrunāju vienu no kundzēm, viņa gan noraidoši māj ar galvu, līdzās sēdošā Irēna man paskaidroja, ka sieviete ir kurlmēma. Pati Irēna bez pajumtes ir jau piecus gadus. Juridiskas problēmas un kredīti, tādus iemeslus pensionāre nosauc, stāstot par to, kā pazaudējusi jumtu virs galvas. Lai arī Irēnai jaunā patversme šķiet kā dāvana, tomēr viņa iezīmēja arī ikdienas problēmas.
"Īpaši šeit būs labi invalīdiem. Pacēlājs ir un telpas izremontētas. Invalīdus netraucēs alkoholiķi, kas dara pāri invalīdiem un dara neciešamus [dzīves] apstākļus citiem cilvēkiem. Es domāju, ka tas ir jārisina Rīgas domes Labklājības departamenta mērogā. Problēmas ir tādas, ka vajadzētu alkoholiķus kaut kur atsevišķi. Nu tie ir hroniski alkoholiķi, viņiem vajag kaut kādu ārstniecību vai atskurbtuvi," uzskata Irēna.
Ubarste par sociālo darbinieku strādā jau 10 gadu un secina, ka bezpajumtnieku skaits sarūk, taču joprojām pamata problēma viņu likstām ir alkohols. "Šogad ļoti liels īpatsvars, ļoti daudz cilvēki ir pilnīgi jauni, kurus mēs nekad nebijām redzējuši. Ir cilvēki ar alkohola problēmām, no kuriem bērni ir atteikušies, tāpat arī vecāki," teica Ubarste.
Tāpat arvien dažkārt te parādās gados jauni cilvēki, kuriem nav ģimenes, proti, bāreņi, kas vairs nevar uzturēties bērnu aprūpes centros. Taču pamatā patversmē nonāk ļaudis pirmspensijas un pensijas vecumā.
Jaunajā sieviešu diennakts patversmē Eiženijas ielā 1 vienmēr labprāt no iedzīvotājiem pieņem kādas lietotas drēbes - visvairāk patlaban pietrūkstot apavu un apakšveļas.
