Rīgas pasažieru ostā uzlabojumi tik drīz nav gaidāmi

Aktīvā tūrisma sezona pamazām tuvojas izskaņai. Šogad tā izrādījusies ļoti veiksmīga jūras pasažieru transportam – pieaudzis kā Rīgā iebraukušo kruīzu pasažieru skaits, tā arī regulārās prāmju satiksmes operatora „Tallink” apkalpoto pasažieru skaits. Tomēr solījumi par jauna pasažieru termināļa būvi Rīgā vēl arvien nav un tuvāko gadu laikā, visticamāk, arī netiks izpildīti. 

Kamēr kravu apjoms Rīgas ostā krītas, gluži pretēja tendence vērojama pasažieru pārvadājumos pa jūru. Šā gada jūlijā, kad Rīgas ostā ienāca 21 kruīza kuģis, šeit apkalpoto kruīzu pasažieru skaits pārspēja desmit gadus senu rekordu, bet gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā apkalpoto kruīzu pasažieru skaita pieaugums pret iepriekšējo gadu sasniedza 7,6 procentus. Gandrīz tikpat lielu pasažieru skaita pieaugumu šogad piedzīvojis arī regulārās prāmju satiksmes operators „Tallink”, kuram piederošais prāmis kursē maršrutā Rīga-Stokholma.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks atzīst, ka pasažieru ostas noslogojums jau tuvojas augšējai robežai: „Mēs varam apkalpot vienlaicīgi divus kuģus. 80 kuģu ienācieni ir šogad. Es teiktu, ka pie esošās infrastruktūras mēs varam apkalpot Rīgā maksimums 100 kruīzu kuģus gadā. Šī pasažieru ostas labiekārtošana ir lielā mērā saistīta ar pašu uzņēmēju finansiālajām iespējām.”

Agrāk „Rīgas pasažieru terminālī” saimniekojošie uzņēmēji klāstīja par jauna termināļa celšanas plāniem. Tagad ar viņiem sazināties izrādījās neiespējami.

Bet pirms gada uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valerijs Barjers laikrakstam „Dienas Bizness” bija sūrojies, ka uzņēmumam trūkst līdzekļu pasažieru termināļa rekonstrukcijas plānu īstenošanai.

Tikmēr Rīgas brīvosta jau sākusi pētīt iespējas būvēt jaunu kruīza kuģu piestātni. Projektam gan esot jābūt ekonomiski pamatotam, tādēļ par jaunas piestātnes būvniecību varēšot runāt vien tad, kad Rīgā ienākušo kruīza kuģu skaits pārsniegs 90 kuģus gadā, saka Ameriks.

„Kruīzu kuģi vienmēr grib ieiet pilsētas centrā, viņi negrib būt ne Bolderājā, nedz kaut kur Vecmīlgrāvī, jo viņu galvenā filozofija, ka, izkāpjot no kuģa, ar kājām ir jāvar sasniegt pilsētas centram," teica Ameriks. "Šobrīd par kruīza kuģiem jāsaka, ka tas piestātnes garums, kas ir no Vanšu tilta līdz Pasažieru ostai, garāks būt vairs nevar. Šobrīd lielie kruīza kuģi, kas nāk iekšā, ir vairāk nekā 300 metrus gari. Tagad arī osta ir pasūtījusi papildu izpēti, ka mēs varētu veidot vienu piestātni Ķīpsalas pusē kaut kad nākotnē. Ir arī vēl šis tā saucamais CD dambis, kur vēl vairāk nekā 100 gadus atpakaļ ir iedzīti lielie baļķi, kuri jau pa lielai daļai ir sapuvuši un tāpat būtu jāatjauno. Tur šobrīd, skaņojot šo projektu, varētu pie šiem baļķiem, kas ir tāds inženiertehnisks veidojums, veidot trīs līdz četrus metrus platu molu, kas mums ļautu vēl vienu kuģi tauvot.”

Regulārās prāmju satiksmes nodrošinātāja „Tallink Latvija” pārstāve Baiba Muceniece rakstiskā atbildē Latvijas Radio norāda, ka kompānijas rīcībā neesot detalizētas informācijas par Rīgas brīvostas plāniem un to iespējamo ietekmi uz „Tallink” biznesu.

Uz jautājumu par to, vai „Tallink” apmierina pašreizējā situācija „Rīgas pasažieru terminālī” atbilde ir diplomātiski izvairīga: „Svarīgi ir nodrošināt cilvēkiem pēc iespējas ērtāku uzturēšanās laiku ostas teritorijā krastā un ievērot visus drošības standartus saistībā ar kuģa piestātnes darbību, kas ir Rīgas brīvostas un Rīgas pasažieru termināla pārvaldībā, tai skaitā, piemēram, attīstīta ostas ēka, modernas krasta rampas nodrošinājums transportlīdzekļiem un tunelis pasažieriem.”

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks, kurš cer, ka nākamgad līnijā Rīga-Stokholma jau atkal varētu kursēt divi prāmji, atzīst, ka brīvosta savulaik izteikusi „Tallink” piedāvājumu pārcelties tālāk prom no Rīgas centra, taču tas noraidīts.

„Mēs, veicot šīs pārrunas ar viņiem, lielā mērā meklējam kompromisu. Bija doma pārvietot „Tallink” tālāk uz Andrejsalu, kur būtu tāda vairāk vai mazāk piemērota vieta. Tas vairāk saistīts ar to, ka „Tallink” kā regulārajam prāmim ir šis mašīnu klājs jeb kravas klājs, uz kuru tās kravas mašīnas stāv rindā, brauc ārā…tas it kā bija neloģiski no mūsu puses, ka pilsētas centrā visa šī loģistika notiek. Bet „Tallink” paziņoja, ka, ja viņus kustinās un liks ar varu pārcelties tālāk, tad viņi apšauba sava biznesa iespējamību,” atzina Ameriks.

Satiksmes ministrijas izstrādātais politikas plānošanas dokuments Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai paredz pasažieru pārvadājumiem un kruīza tūrismam nepieciešamās infrastruktūras attīstībai izmantot gan valsts un pašvaldību budžetus, gan Eiropas fondus, taču patlaban vēl saskaņošanā esošā dokumenta ieviešanas termiņš ir 2030. gads. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt