Andrejs Aronovs jau piecus gadus ir Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs. Šajā amatā Aronovs, kurš iepriekš bija tūrisma policijas šefs, nonāca pēc tam, kad Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") 2013.gadā parakstīja attiecīgu rīkojumu.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" pirms dažiem gadiem stāstīja, ka Rīgas dome apgājusi likumu, Aronovu ieceļot par pienākumu izpildītāju. Likums "Par policiju" paredz, ka priekšnieka vietnieka amatā var nokļūt cilvēks ar augstāko izglītību. Tādas Aronovam nebija.
Trūkstošās izglītības jautājums ir atrisināts, saka Aronovs. Līdz ar to šķēršļu oficiālai iecelšanai amatā nav. Augstāko izglītību Aronovs ieguvis pie darba blakus esošajā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā. Darba devējs – Rīgas dome – par tās iegūšanu esot informēts jau sen. Vēl pirms pērnā gada janvāra. Tomēr domē nav lemts par viņa oficiālu apstiprināšanu amatā. Policistu gan tas nesatrauc.
"Es pats personīgi, godīgi sakot, es nesaskatu nekādas starpības, vai tur būtu baigi tā apstiprināšanas procedūra [vajadzīga]. Varbūt kādam, kam ir bažas par savu krēslu, viņam šausmīgi tas ir svarīgi, man personīgi [nav]. Es zinu, ko es daru, es atbildu par savu rīcību, tāpēc mani nemulsina un nebiedē [šī pozīcija]," saka Aronovs.
Viņš spriež: varbūt domniekiem šo gadu laikā ir bijuši svarīgāki jautājumi risināmi. Pats neesot interesējies, kāpēc amatā netiek iecelts oficiāli.
Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais ("Gods kalpot Rīgai") skaidro: Pašvaldības policija ir domes priekšsēdētāja tiešā padotībā esoša iestāde. "Līdz ar to viņa liktenis par viņa virzīšanu iecelšanai amatā vai kādu citu lēmumu pieņemšana ir tikai un vienīgi priekšsēdētāja jautājums."
Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs ("Saskaņa") ar Preses dienesta starpniecību īsziņā norāda: 'Nav neviena normatīvā akta, kas noteiktu, cik ilgi persona var būt pienākumu izpildītājs kādā iestādē."
Turlais telefonsarunā aicināja priekšsēdētāja vietā nedomāt un piebilda, šī nav vienīgā vakance, kurā iecelts pienākumu izpildītājs. Tas neesot nekas neparasts.
Saistībā ar Aronova atrašanos pienākumu izpildītāja krēslā neskaidrs ir vēl viens jautājums. Pirms pāris gadiem, kad mediji tirzāja viņa iecelšanu amatā, Saeima nolēma grozīt likumu "Par policiju". Aronovs šos grozījumu smejoties dēvē savā vārdā. Izmaiņas saka: ir nepieciešama iekšlietu ministra piekrišana amatpersonas iecelšanai amatā arī tad, ja cilvēks to pilda uz laiku, kas ir garāks par sešiem mēnešiem.
Aronovs stāsta, ka viņa amatu esot iztirzājuši vairāki kontroles dienesti. Piemēram, Ģenerālprokuratūra. Kāds bija atzinums? "Ka es atrodos savā vietā likumīgi. Nav nekādu šķēršļu, nav pamata prokuratūras iejaukšanai un nav pamata nekādu citu kontroles jeb ierobežošanas pasākumu veikšanai," saka Aronovs.
Policists skaidro, ka formāli iekšlietu ministra piekrišana neesot vajadzīga. Izmaiņas likumā iestrādātas jau tad, kad viņš amatā bija iecelts. Tāpēc tām neesot atpakaļejoša spēka.
To esot atzinusi gan prokuratūra, gan Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM). Aronovs uzskata, ka nav pamata runāt, ka Iekšlietu ministrijā (IeM) kāds apšaubītu viņa kompetenci šajā amatā vai neuzticētos.
"Ņemot vērā, ka gan nodrošinot prezidentūru, gan ES prezidentūras laikā, gan Dziesmusvētki šogad, gan visus simtgades pasākumus es esmu iekļauts visās darba grupās. Es domāju, ka runāt par Iekšlietu ministrijas uzticību nav vērts," domā Aronovs.
IeM valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš domā citādāk. Pretēji prokuratūras un VARAM sniegtajam vērtējumam, IeM uzskata, ka atļauja būtu jāprasa.
"Mēs uzskatam, ka šo likumu būtu jāinterpretē tādējādi, ka šai amatpersonai būtu jāsaņem atļauja no iekšlietu ministra. Jo pretējā gadījumā šis likums nebūtu izpildīts pēc būtības," atzīst Vītoliņš
Tas būtu jādara, lai ievērotu labas pārvaldības principu.
Pārvaldības speciālists, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andri Grafs Latvijas Radio pauda, ka parasti “pienākuma izpildītājs” ir īstermiņa vai pārejas posma risinājums. Ja tas ir ilgāks par pusgadu vai gadu, jāskatās, vai tur kaut kas nav kārtībā, vai ir objektīvi iemesli, piemēram, nav iespējams atrast jaunu vadītāju.
Grafs arī pauda, ka parasti arī cilvēki, kuri ieinteresēti kaut ko panākt, kuri domā par savu karjeru negribētu būt pienākuma izpildītāji ilgu laiku, tāpēc apgalvojums, ka ir vienalga, kā saucas amats, ir mulsinošs.
