„1990.gadā te tika ieklāts jauns betona segums. Te nu var redzēt, kā 24 gadu laikā ir noslīdējusi fasāde,” Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska ieved gaitenī, kur pirms ieejas manēžā pulcējas skatītāji. Grīdas betona plāksnes ir pārlūzušas uz pusēm un arī pats gaitenis ir manāmi slīps uz ielas pusi. Viena no vecākajām cirka ēkām Eiropā un valsts nozīmes kultūras piemineklis bez kapitālremonta dzīvo jau gadu desmitiem. Cirka direktore ved uz pagalmu, kur izveidojušās vairākas avārijas situācijas.
Visā pagalmā mums te pilsētas kanalizācija ir nobrukusi, līdz salam tas ir jāpabeidz,” - pagalma asfaltā atrakts laukums, kur steigšus jāmaina kanalizācijas caurules, tāpat jāglābj žogs uz Alfrēda Kalniņa ielas pusi, kas bīstami sasvēries uz āru. “Šī siena jau faktiski ir dekoratīva. (..) Un šī ir sasieta ar dzelzīšiem un gāžas iekšā. Tā ir tā nauda, kas mums primāri ir vajadzīga. Tās ir pozīcijas, kuras tik un tā būs svarīgas, arī ja nenāks lielā revolūcija,” norāda Lipinska.
Kanalizācijas, brūkošo sētu un arī padomju gados ar betona plāksnēm apšūto parādes kāpņu remontam Kultūras ministrija savai kapitālsabiedrībai – Rīgas cirkam - nupat atvēlējusi 80 000 eiro, stāsta ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš. “Stiķējot kopā programmu atlikumus un meklējot ministrijā iekšējās pārdales, tos 80 000 mēs atradām, jo tas tiešām bija saistīts ar cilvēku drošību,” atzīst Voldiņš.
Tie ir ārkārtas remonti; nauda no biļetēm un valsts dotācijas aiziet ikdienas darbiem, piemēram, ūdensvadu, apkures un elektrības sakārtošanai, stāsta cirka direktore.
Viņa vairākkārt uzsver, ka pati cirka ēka skatītājiem ir droša. 19.gadsimta beigās celtā nama velvju konstrukcijas, arī skatītāju zāles balsti ir taisīti no dzelzceļa sliedēm. „Cirka manēžas daļa, skatītāju daļa, kupola daļa ir būvēta uz kārtīgiem akmens pamatiem ar ļoti kvalitatīvu sliežu konstrukciju un nekustas. Bet fasāde un šīs telpas - tās pirms 125 gadiem nav bijušas paredzētas tam, ka pie fasādes tiks piesieti trolejbusa vadi, kas to visu laiku krata,” saka Voldiņš.
Cirka ēkas konstrukcijas ik pa dažiem gadiem pārbauda un slogo Rīgas Tehniskās universitātes eksperti, kas tuvākajos mēnešos atkal dosies namu apsekot. Lai gan būve ir veca, konstrukcijas slodzi pagaidām iztur, saka inženierzinātņu doktors Aigars Ūdris. „Skatītāji var sēdēt savās vietās bez īpašām bažām. Protams, mēs neatbildam par tādām lietām kā aprīkojums - troses, saites un tamlīdzīgi, tas ir pašu cirka darbinieku pārziņā. Runa ir par nesošajām balsta konstrukcijām ēkai kā tādai,” norāda Ūdris.
Lai saprastu, cik daudz naudas vajag cirka rekonstrukcijai, vispirms būtu jāveic pilna ēkas apsekošana. Taču, tā kā par cirka ēkas un zemes piederību jau gadiem turpinās tiesvedība, uz valsts kapitālieguldījumiem pašlaik nevar cerēt, atzīst Voldiņš. „Jebkuri kapitālieguldījumi, kas pēc būtības būtu pilna ēkas rekonstrukcija, ņemot vērā ēkas apjomu, visticamāk, būtu daudzi desmiti miljoni eiro. Kamēr nav līdz galam atrisināts jautājums par namīpašuma un zemes piederību, Kultūras ministrija šobrīd nav gatava ieguldīt īpašumā tik lielus līdzekļus,” viņš skaidro.
Ēkas īpašumtiesību sakārtošanu ļoti gaida arī Rīgas cirka vadība, kas cer uz iespēju kādreiz ēku paplašināt un cirka vajadzībām, iespējams, apbūvēt arī pagalmu.
