Rīgas cirka ēka tieši tās kupola dēļ ir visai unikāla arhitektūras celtne, jo kā būtisks konstrukcijas elements tajā tika izmantotas dzelzceļa sliedes. Ņemot vērā to, ka cirka ēka ir publisks objekts un tās kupols ir pakļauts slodzēm, jau kopš 1953.gada cirka kupolam notiek regulāras nestspējas pārbaudes, kuru laikā kupols uz laiku tiek statiski slogots ar astoņu tonnu lielu kravu.
Rīgas cirkā gaisā vēl jūtama par nesen notikušo nelaimi vēstoša deguma smaka, tomēr Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ekspertu veiktā pārbaude vismaz šobrīd satraukumu nerada. Pārbaužu mērķis ir pārliecināties par to, cik lielu slodzi vēl spēj izturēt vairāk nekā simts gadus vecās metāla konstrukcijas, un, kā skaidro RTU eksperts Aigars Ūdris, pārbaudēs tiek pievērsta uzmanība tam, cik ātri un cik izteikti konstrukcijas slodzes ietekmē deformējas. Šobrīd nekas neliecina, ka uguns un laika zobs būtu nepieļaujami ietekmējis konstrukciju stiprību, norāda Ūdris:
„Pagaidām provizoriskie rezultāti – gala secinājumus pagaidām nevaram noformulēt – rāda, ka būtisku ietekme ugunsgrēka laikā nav bijusi, vismaz salīdzinājumā ar datiem, kas iegūti 2001.gadā.”
Aigars Ūdris tomēr skaidro, ka jau pagājušā gadsimta vidū cirka kupola metāla detaļās konstatēti korozijas bojājumi, tāpēc ilgstošu garantiju ēkas stiprībai nevar dot, un ņemot vērā ēkas cienījamo vecumu, dažu gadu laikā būtu jāsāk plānot tās rekonstrukcija.
„1960. gadu vidū bija secinājumi, ka kupolam vajadzīgs kapitālais remonts, bet acīmredzot nebija iespēja to izdarīt, un tika nolemts, ka situāciju noskaidrot var, veicot fizisko slodzēšanu.
Pārbaudes notiek vidēji reizi 10 gados. Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas šī ir trešā. Kupols būvēts no sliedēm un tērauda stieņiem, ko skāruši korozijas procesi.
„Deformācijas ir. Nevarētu teikt, ka tās ir pārsniegušas kādus pieļaujamos līmeņus, bet mēs katru reizi cirkam rekomendējam, kādi ir attiecīgi pieļaujamie slodzes līmeņi ekspluatācijas laikā. Protams, garantijas nevar dot uz ļoti ilgstošu periodu, principā ik pa 5-10 gadiem šādas pārbaudes jāveic, bet jāorientējas, ka jau agrāk konstatētie bojājumi un nepilnības situāciju labāku nepadara – visticamāk, ka jārēķinās ar nopietniem rekonstrukcijas darbiem,” uzskata Ūdris.
Rīgas cirks arī ir veicis sākotnējās aplēses par ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem – tie varētu būt ap 35 tūkstoši eiro -, tomēr, kā uzsver cirka vadītāja Lolita Lipinska, šie skaitļi pagaidām ir jāvērtē kā ļoti nosacīti.
Rīgas cirka vadītāja uzsver, ka šobrīd ir grūti aplēst, cik lieli zaudējumus ugunsgrēkus radījis netieši, kā arī kā novērtēt kultūrvēsturiskā mantojuma zaudējumus. Tomēr kopumā ēkas remontam būtu vajadzīgi pat desmitreiz lielāki līdzekļi, savukārt tālākā nākotnē, ēku rekonstruējot un paplašinot, projekta vērtība sniegtos miljonos. Cirka pārrauga, Kultūras ministrijas pārstāve Baiba Kauliņa apstiprina, ka šobrīd gan ir iespējams nodrošināt tikai operatīvās vajadzības, bet apjomīgāku investīciju plānu īstenošana būs iespējam tikai pēc tam, kad tiks sakārtoti īpašuma jautājumi.
„Diemžēl joprojām nav atrisināts īpašumtiesību jautājums, tāpēc vērienīgus kapitālieguldījumus ministrija nav veikusi. Šobrīd ir jāgaida ilgstošās tiesvedības rezultāts. Bet, ņemot vērā, ka Rīgas cirks ir sabiedriska ēka, lai rūpētos par darbinieku un apmeklētāju drošību Kultūras ministrija jau pagājušajā gadā cirkam piešķīra finansējumu neatliekamajiem remontdarbiem 80,5 tūkstoš eiro apmērā,” sacīja Kauliņa.
Tiesvedība ap Rīgas cirku aizsākās jau pagājušā gadsimta 90.gadu sākumā, kad ēku 1993.gadā no Kultūras ministrijas attiesāja cirka kādreizējā īpašnieka Salamonska mantinieki Juris Bīviņš un Vilhelmīne Mangale, bet pēc vairāk nekā pēc 10 gadiem savukārt ministrijai īpašumu izdevās attiesāt. Šis lēmums gan ir pārsūdzēts un process joprojām nav noslēdzies.
„Mēs uz to gaidām, jau no 90. gadu sākuma, kad iespējamie pretendenti uz zemi sāka tiesvedību un esam tiesājušies gandrīz 15 gadus, un tās vēl nav pabeigtas,” sūrojas Lipinska, piebilstot: „Neesmu paredzējusi lūgt naudu, bet ja ir firmas ...varbūt firmas, kas var atbalstīt ar materiāliem, kāpēc ne.”
