"Ubagošana kā tāda [Rīgā] aizliegta nav, taču ir aizliegts ubagot uzmācīgā veidā un ir aizgliegts ubagot dažādās pilsētas vietās, ar nepilngadīgajiem vai dzīvniekiem," saka Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko atteicību speciālists Toms Sadovskis.
Šādas korekcijas Rīgas domes saistošajos noteikumos ieviesa pirms četriem gadiem, pirms tam bija aizliegts uzbagot uzmācīgā veidā.
"Pēc tam, kad šie grozījumi bija veikti, protams, ka daļa ubagu aizvien izmantoja dzīvniekus un attiecīgi šie pārkāpumi bija konstatēti.
Jāsaka, ja salīdzina ar to situāciju kā bija agrāk, pirms vairākiem gadiem, tad būtībā lielākā daļa ubagu arī šo nosacījumu ievēro un dzīvnieki netiek izmantoti.
Proti, šogad konstatēti trīs gadījumi, un ja mēs salīdzinām ar iepriekšējiem gadiem, šo pārkāpumu skaits ir nebūtisks," teic Sadovskis.
Kā norāda Sadovskis, pašvaldības policija cilvēku informē, ka šādi ubagot nedrīkst un ka jāiet prom no šīs vietas. Par pārkāpumu noformē protokolu.
"Un, treškārt, policijas darbinieki arī apskatās, vai ar šo dzīvnieku viss ir kārtībā. Un tad jau atkarībā no apstākļiem piesaista vēl kādu speciālistu vai ne. Lielākoties gan speciālistu piesaistīšana nav bijusi nepieciešama, taču, ja vajadzētu un ja būtu redzams, ka suns ir cietis, vai arī, piemēram, ārā būtu ļoti auksts un suns būtu apsaldējies, policisti uzreiz zvanītu Beinarta klīnikai, ar kuru ir noslēgts līgums, un tālāk viņi par šo te dzīvnieku parūpētos," klāsta pašvaldības policijas pārstāvis.
Savukārt pēc tam, kad dzīvnieks aprūpēts, viņu nogādātu dzīvnieku patversmē "Ulubele”, ar kuru Rīgas pašvaldībai slēgts līgums.
Kā skaidro "Ulubeles" vadītāja Ilze Džonsone, šādi gadījumi, kad patversmē atved bezpajumtnieku dzīvnieku, ir diezgan regulāri. Ņemot vērā šo cilvēku dzīves apstākļus, veselības problēmas viņiem gadās diezgan bieži.
"Es gribu teikt, ka tie saucamie bomžu vai bezpajumtnieku sunīši ir ļoti līdzsvaroti. Viņi ir mierīgi pret cilvēkiem, pret citiem dzīvniekiem, un tas galvenais iemesls, kāpēc viņi tādi ir, jo viņi visu savu mūžu ir pavadījuši kopā ar cilvēku. Kas, piemēram, sunim kā sociālam dzīvniekam ir pats svarīgākais.
Sunim nav svarīgs eiroremonts vai nezin kādi dārgi iekārtojumi. Viņam svarīga viņa saimnieka attieksme, pēc iespējas lai labāk ir kopā," saka Džonsone.
Viņa norāda, ka suņi bezpajumtniekiem ir draugs, siltais plecs un lielā mērā arī motivē cilvēkus ziedot, taču nebūtu pareizi domāt, ka viņi par dzīvnieku nerūpējas.
Ja cilvēki patiešām grib palīdzēt sunim un suņa saimniekam, Džonsone iesaka apvaicāties – varbūt vajag segt, piemēram, dzīvnieka sterilizācijas izdevumus vai nopirkt barību vai našķi.
