"Nu, kurjeri gaida, jā, tā ir kā mazā olimpiāde," tā par Pasaules velokurjeru čempionātu saka velokurjers Jānis Šteins. Viņš iepriekš jau piedalījies četros velokurjeru čempionātos un arī šogad būs starp tiem, kas tajā ņems dalību. Jānis saka – speciāli gatavoties šīm sacensībām nav iespējams, tas notiek, ik dienu strādājot par velokurjeru.
"Pa gadu jātrenējas. Tur, teiksim, ir gan kājām jābūt, gan galvai labi jādarbojas. Protams, kā kurš organizators, bet viņi mēģina pačakarēt gan smadzenes, gan kājas. To čakarēšanu varam nosaukt tādā labā nozīmē. Jo katrs mēģina kādu knifiņu, kas pirms tam nav bijis, kas ir jāpatur atmiņā," norāda Jānis Šteins.
Šis būs jau 26.Pasaules velokurjeru čempionāts, bet pirmais, kas notiek Baltijas valstīs. Iepriekš bijis daudzās Eiropas valstīs, vairākkārt Ziemeļamerikā un Dienvidamamerikā, arī Japānā un Austrālijā. Latvija pieteicās čempionāta rīkošanai jau 2015.gadā, un beidzot iespējams to arī rīkot, stāsta viens no čempionāta organizatoriem Jānis Belecks.
"Ja paskatāmies vēsturē, tad velokurjeri Latvijā nākamgad būs 20 gadus. Bet mēs sākām braukt čempionātos tikai pirms septiņiem gadiem. Tas bija tāds kā mērķis, čempionātu atvest uz Latviju, parādīt visiem, iepazīstināt arī cilvēkus ar to darbu. Pēdējos mēnešus mēs tiešām aktīvi darbojamies, lai pasaules velokurjeriem neliktu vilties," norāda Jānis Belecks.
Velokurjeru čempionātā kopā ir 13 disciplīnas. Ne visās piedalās velokurjeri, jo ir arī tādas, kur dalībnieki būs ikdienas velosipēdisti.
Tomēr galvenās sacensības ir saistītas ar velokurjeru darbu - Ķīpsalā, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentu pilsētiņā būs imitētas ielas, kontrolpunkti un preču piegāde.
"Būs vienvirziena ielas sazīmētas, būs uzdevumu lapa katram kurjeram, kuram būs jāplāno savs maršruts, kā optimālāk izbraukt, kontrolpunktos būs jāved sūtījumi lielāki un mazāki. Citur varbūt būs tikai zīmodziņš jāuzliek, kas būs kurjera darba imitācija. Sestdien mums būs kvalifikācija, bet svētdien fināls. Un sestdien pēc kvalifikācijas mums ir paredzēts kravas velosipēdiem, vedīsim lielu gabarītu preces, automašīnu riepas, koka paletes, smilšu maisus un tādas lietas," klāsta Jānis Belecks.
Jānis Belecks arī rāda uzdevumu lapu, kāda tiks iedota katram dalībniekam. Tajā ap RTU kopmītnēm un fakultātēm sazīmētas vairākas ielas, virzieni, kādos drīkst braukt, un vairāki kontrolpunkti, starp kuriem būs preces, kas jāved iedomātiem klientiem. "Piemēram, te būs trepes. Te augšā brauc, jānes lejā. Šeit būs gājēju zona, te būs ritenis tikai jāstumj. Te braukt nevarēs. Un trepes te vēl ir, ok, pa viņam var braukt arī lejā, bet tas individuāli."
Jānis Belecks arī stāsta, ka velokurjeru sacensībās ir grūti izšķirt spēcīgas valstu komandas.
Šeit izceļas konkrētas pilsētas velokurjeri. Latviešiem labāk veicās kravas velosipēdu sacensības, bet mazāk kurjera darba imitācijā.
"Uzvar ne tas, kam ir dārgākais vai ātrākais velosipēds, labākais ekipējums, bet tas, kurš vairāk domā, kā saplānot to maršrutu, lai būtu ātrāks. Uzvar no lielām pilsētām, jo pats par sevi saprotams, jo Rīga nav tik liela un ir līdzena. Šveicieši ir stipri, viņiem kalnainas pilsētas ir. Piemēram, atkal Ņujorkā viņi uz noturību, tāpēc, ka dienā mēs pārvietojamies, cik tad mums tur ir? Piemēram, 40 minūtes no "Alfas" līdz lidostai aizbraukt, tad tur viņiem tas ir viens rajoniņš, bet mums visa pilsēta," stāsta Jānis Belecks.
Tomēr šis velokurjeru čempionāts nav tikai svētki velokurjeriem. Tie ir svētki visiem velosipēdistiem, veids, kā popularizēt šo nodarbošanos, un iespēja parādīt, ka ar velosipēdu var darīt daudz vairāk, kā tikai pārvietoties no punkta A uz punktu B.
