Rīgā, Blaumaņa ielas ēkas īpašnieki spiesti maksāt 20 000 eiro «grausta nodokli», jo nespēj vienoties

Savulaik namā Rīgā, Blaumaņa ielā 8, gadu dzīvojis izcilais rakstnieks Rūdolfs Blaumanis. Šobrīd nama iemītnieki jūtas gluži vai kā paša Blaumaņa rakstītā drāmā – īpašnieki nespēj vienoties par remontu, kam nepieciešama 100% īpašnieku piekrišana, tikmēr Rīgas dome piemērojusi “grausta nodokli”, kas gadā īpašniekiem izmaksā 20 000 eiro. Lai pieteiktos domes līdzfinansējumam ēkas sakārtošanai – atkal nepieciešama 100% īpašnieku piekrišana.

“Mēs nevaram mājā paveikt nevienu remontu, jo mums šobrīd ir kopīpašums, un, lai pieņemtu kaut kādu lēmumu par remontu, mums ir nepieciešami 100% - visiem īpašniekiem ir jāpiekrīt. Mums ir 17 īpašnieki un 18 telpu grupas. Līdz ar to ļoti grūti savākt visus 100 procentus. Pa visiem šiem gadiem, kamēr es šeit dzīvoju, mēs nevienu jautājumu, gandrīz nevienu jautājumu nevaram atrisināt, jo visu laiku kāds no īpašniekiem ir pret,” stāstīja nama iedzīvotāja Svetlana Titova.

Tā kā nama karnīze savu laiku ir nokalpojusi un tās daļas draudēja negaidīti uzkrist kādam garāmgājējam uz galvas, paši mājas iedzīvotāji to nostiprināja ar celtniecības sietu.  

Drīz pēc tam Rīgas dome noteica ēkai grausta stāvokli un piemēroja paaugstināto īpašuma nodokli.

Vēsturisku būvi pašā galvaspilsētas centrā Rīgas dome par graustu uzskata jau trīs gadus. Tieši tik ilgi mājas iedzīvotāji maksā krietni lielāku nekustamā īpašuma nodokli, pilsētas budžetu kuplinot ar 22 000 eiro gadā.

“Pirms gadiem trijiem, četriem mums bija doma piedalīties “Altum” programmā renovācijai visai mājai, bet viens no līdzīpašniekiem pateica – nē,” stāstīja nama iedzīvotājs Andris Eņģelis.

“Visu laiku kāds no īpašniekiem ir pret. Lai šo situāciju kaut kā atrisinātu, mēs nolēmām izbeigt kopīpašumu un sadalīt māju dzīvokļu īpašumos,” stāstīja nama iedzīvotāja Svetlana Titova.

Tad būtu iespēja pieņemt lēmumu ar balsu vairākumu vai ar divām trešdaļām, vairs nebūtu vajadzīga 100% piekrišana.

Visi īpašnieki par to vienojās, nolēma parakstīt vienošanos pie notāra, un pie notāra viens īpašnieks nav atnācis, līdz ar to vienošanās nav noslēgta.  

Kamēr viens no nama līdzīpašniekiem atsakās sadarboties ar pārējiem mājas iedzīvotājiem būtiskā jautājuma risināšanā, cilvēki turpina maksāt paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli.

“Mēs nevaram ne kāpņu telpu izremontēt, mēs nevaram ne to augšu savest kārtībā, mēs ģimenēm atņemam lielus līdzekļus, mēs maksājam lielas summas Rīgas domei, tur tās summas arī paliek. Principā, mēs esam tādā kā strupceļā iebraukuši,” atzina nama iedzīvotājs Ivo Kalpenieks.

Iedzīvotāji aprēķinājuši, ka dzegas restaurācijai ir nepieciešami 50 tūkstoši eiro.

Rīgas domē sankciju pret mājas iedzīvotājiem uzskata par motivējošu, tās uzdevums – likt pēc iespējas ātrāk renovēt nama dzegu un noņemt zaļo būvniecības sietu.

Rīgas mērs Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) savukārt pauda, ka “tās nav nekādas lielās izmaksas - sakārtot sienas karnīzi, noņemt zaļo sietu un viss”.

“Pilnu fasādes renovāciju var veikt pēc tam. [..] Mēs esam brīdinājuši vairākas reizes. Pēc mūsu brīdinājumiem nebija reakcijas, tāpēc ir piemērota paaugstināta nodokļu likme. Ņemot vērā, ka nodokļu likme ir pusotrs procents no vismazākās vērtības, tur ir liela zemes vērtība, tāpēc starpība sanāk diezgan liela,” klāstīja mērs.

“Es nedomāju, ka fasādes karnīzes sakārtošana maksā 50 tūkstošus,” pauda Burovs.

Viņš skaidroja, ka dome ikkatram vēsturiskas būves īpašniekam piedāvā iespēju piedalīties konkursā, lai saņemtu līdzfinansējumu tā sakārtošanā. Pērn palīdzēts 250  īpašumu saimniekiem pilsētā. Šogad šādiem mērķiem paredzēts tērēt 1,2 miljonus eiro.

“Ļoti daudz tādu, kas pēc paaugstinātās nodokļu likmes sakārto fasādi, tad tev kopā ar dekoratīvo apgaismojumu ir 50% nodokļu atvieglojums uz pieciem gadiem. Visa nauda, ko mēs iekasējam, atgriežas atpakaļ ar mūsu līdzfinansējumu un nodokļu atvieglojumiem,” klāstīja mērs.

Lai Blaumaņa ielā nama fasādes renovācijā dome iesaistītos ar līdzfinansējumu, iedzīvotājiem ir jāuzraksta pieteikums. Lai to iesniegtu, atkal ir nepieciešama 100% nama līdzīpašnieku piekrišana šādu darbu veikšanai.

“Kad kuģis slīkst vētras laikā, tad tie jūrnieki tādā kā striķītī sadodas, lai turētos kopā, bet, ja kāds iet uz leju, tad viņš visus parauj līdzi, un pašlaik ir tāda situācija…”  secināja nama iedzīvotājs Ivo. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti