Līdz šim nekas nav mainījies, joprojām pie ārstiem nākas gaidīt garās rindās, atzīst kādas Latvijas Radio uzrunātās sievietes pie Rēzeknes slimnīcas.
“Trīs, četri mēneši un pat līdz pusgadam; lai pārbaudītu galvu, gaidīju piecus mēnešus, pa šo laiku jau var arī nomirt. Stāvēju un gaidīju, un tagad vien oktobrī varēja mani pārbaudīt,” stāstīja paciente.
“Vīram no janvāra līdz maijam vajadzēja gaidīt, lai Rīgā ''Stradiņos'' tiktu, visur, kur ne vien griezies, ir rindas”.
Rindas ir vairāku mēnešu garumā, taču ir situācijas, kad rindu palīdz veidot ne tikai nesakārtotā medicīnas sistēma, bet arī paši pacienti, piesakoties pie ārsta uz vizīti vai uz izmeklējumu, taču noteiktajā laikā neierodoties. Šāda situācija ir arī Rēzeknes slimnīcā.
“Mums vidēji ceturtā daļa neierodas; ja gadā mēs apkalpojam vidēji 60 000 cilvēku ambulatori un, ja no viņiem neierodas ceturtā daļa, tas ir pietiekami daudz,” stāsta Rēzeknes slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Inese Driķe.
Inese Driķe ir arī ausu un deguna ārste jeb otolaringoloģe. Daktere atzina - viņai ir gadījies, ka pacients neierodas pat uz noteikto operāciju, pārdomā un par to neziņo. Tāpat ir arī ar vizītēm.
“Man pieņemšana 20 minūtes, man neatnāk pēc kārtas divi vai trīs cilvēki, tā ir vesela stunda, sanāk dīkstāve,” stāstīja Driķe.
Rēzeknes slimnīcas Zvanu centrā ikdienu vidēji tiek saņemti līdz 800 zvanu, pēc brīvdienām, pirmdienās - pat līdz tūkstotim. Klientu un pacientu reģistratore Valentīna Jarinovska norāda, ka ir ļoti būtiski informēt, ka plānotā vizīte vairs nav nepieciešama vai ir radušies apstākļi, kāpēc nevar ierasties.
“Ja kāds atsakās, mēs uzreiz piefiksējam, un tad mēs skatāmies uz priekšu - vienam piezvanām, otram, un mums tukšie lodziņi tiek piepildīti,” stāsta Valentīna Jarinovska.
Zvanu centrā lielākoties mēģina klientiem atgādināt par vizītēm, oktobra mēnesī ir veikti četri tūkstoši atzvanu, lai pārliecinātos, vai klienti ieradīsies.
“Mums ir tāda daļa, ka mēs šodien apzvanām par rītdienu, viņš saka, ka būs, un neierodas, ārsts gaida, tad ārstam arī ir pieeja “smart medical” programmai un viņš atzīmē, ka pacients nav ieradies. Un tad nākamajā reizē, kad viņš mums zvana vai nāk uz reģistratūru, tad mēs uzreiz redzam sistēmā, ka pacients mēdz neierasties. Mēs sakām, ka mēs jums zvanām, pierakstām, bet jūs neierodaties, un tad viņi ir ļoti pārsteigti, ka mēs to zinām un redzam,” klāsta Valentīna Jarinovksa.
Šobrīd gan slimnīcā nekādi soda mēri šādiem nenācējiem netiek piemēroti.
“Es zinu, ka ir vietas, ja ir pieteicies uz vizīti un neatnāk, tad divas vai trīs reizes tajā medicīnas iestādē viņu nepieraksta. Stingri, bet liek padomāt, kādā veidā mēs piesakāmies uz konsultācijām,” norāda veselības aprūpes vadītāja Inese Driķe.
Tieši garās rindas ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki uz vienu un to pašu izmeklējumu vai speciālistu var pierakstīties vienlaicīgi vairākās medicīnas iestādēs. Sagaidot rindu vienā, aizmirst vai neuzskata par vajadzīgu, ka jāatsaka vizīte pārējās.
Rēzeknes slimnīcā mediķi atgādina, ka rindas var palīdzēt kaut vai nedaudz mazināt arī cilvēku atbildība, piezvanot vai uzrakstot, ka uz vizīti nevarēs ierasties, tā dodot iespēju citiem.
