Panorāma

Eiro Latvijā: pastmarkas un dāvanu kartes saglabās vērtību

Panorāma

Gudenieku baznīcā atgriežas koka jēriņš

Restauratori glābj relikvijas

Restauratori turpina glābj nacionālās relikvijas

Tonakt šķita, ka liesmas aprij Latvijas vēsturi. Tieši pirms pusgada - naktī uz 21.jūniju - muzeju darbinieki no degošās Rīgas pils nesa ārā un pārvietoja uz drošākām vietām nacionālos dārgumus. Uguns bija saudzēja senlietas, taču ūdens Nacionālā vēstures muzeja (NVM) augsštāvā bija līdz potītēm. Pateicoties ātrajai reakcijai un restauratoru ļoti rūpīgajam darbam, neviena no pils ugunsgrēkā cietušajām nacionālajām relikvijām nebūs zudusi.

Viena no vissarežģītāk restaurējamām lietām - saka meistares, uzmanīgi pārcilājot Cēsu pulka Skolnieku rotas karogu, kas atgādina par Brīvības cīņu laiku. Tā ir viena no 100 Latvijas vēstures relikvijām, kas ugunsgrēka brīdī bija apskatāmas izstādē. „Parādījās sodrēju traipi... sodrējus ļoti grūti iztīrīt. Un trausls zīda audums. Iepriekš bija restaurācija laba, un tagad otrreiz jārestaurē. Tagad domājam, kā to darbu veikt, lai vairāk saglabātu to, kas ir," saka NVM restauratore Tabita Lapiņa.

„Ar katru reizi, ja tu dur ar adatu, arī mazgāšana, tīrīšana - tas iedarbojas uz šķiedru. Vairākas reizes jāpārdomā, ko tu darīsi," saka restauratore. Vēsturiskais karogs no Svētā gara torņa. Tas pats, kuru 1988. gada 11. novembrī uzvilka Ēvalds Valters un Alberts Bels.

Nākamajā dienā pēc ugunsgrēka darbnīcā nogādāja 90 nacionālos dārgumus. Dokumentus, kartes, fotogrāfijas steigšus žāvēja. Blika Bībeli no ūdens paglābis biezais vāks. „Galvenais žāvēt lapas, lai neiemetas pelējums un novērst vāka deformāciju. Pa dienu vēdināt, bet naktī tika likta zem sloga," skaidro NVM restauratore Ieva Špaka.

Saldētavā vēl žūst vairākas grāmatas. „Filtrpapīri, kas uzsūc un galvenais, lai neļauj salipt. Žūstot sakalst tādā ķieģelī, kas pēc tam vairs nav dabūjams vaļā," stāsta Sarmīte Gaismiņa, VNM restaurācijas departamenta vadītāja.

Lai izvilktu mitrumu, vienā dienā izlietots tik daudz filtrpapīra cik parasti gada laikā. Šobrīd restauratori ir nodrošināti ar materiāliem un ķimikālijām. Relikviju glābšanas darbiem valdībai piešķīra 100 tūkstoš latu. „Tas bija darbs, kas bija jādara uzreiz. Tajā karstumā, mitrumā. Viss kopā ar kaļķiem, rūsu izrāva burtiski dienas laikā. Kaut izstādē visi priekšmeti jau bija restaurēti un bija aizsargpārklājums. Ja tas nebūtu, tad mēs tiešām varētu daudz vairāk zaudēt. Padarīts tik daudz, ka var teikt - ka zaudēts gluži nebūs nekas," uzsver Gaismiņa.

Kad meistare saņēma portretu, Kurzemes un Zemgales pēdējā hercogiene Doroteja fon Bīrona tikpat kā nebija redzama. Apstrādājot ar spirta tvaikiem, 18.gadsimta gleznai pilnībā atjaunots senais lakojums. Vaicāta, vai ūdens tiešām noskalojis visu krāsu, NVM restauratore Irbe Grīnberga skaidro: „Eļļas krāsu nav tik vienkārši noskalot. Mikroskopā paskatoties, varēja redzēt, ka ir sadalījusies laka un palikusi balta. Bija liels satraukums un šoks pirmajā brīdī."

Ar ugunsgrēkā cietušajām muzeja vērtībām speciālisti strādās vēl vismaz gadu.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti