Ilgus gadus Tenstā bija armijas poligons. Kad armija aizgāja, sāka celt daudzdzīvokļu mājas, bet rūpnīcu ieceres izjuka un vēlāk namus atdeva tiem, kas lūdza patvērumu un gaida ierēdņu lēmumu. Viņiem maksā pabalstus, un strādāt gribas retajam. Ja imigrantam ir trīs bērni, viņš var saņemt līdz 20 tūkstošiem kronu mēnesī bez nodokļiem.
Tenstas skolas direktore Ingera Nirella uzskata, ka laukos ir vieglāka integrēšanās, jo atbraucēju kaimiņi ir zviedri. Bet lielpilsētā Stokholmā imigranti nonāk nomalēs, kur mitekļi lētāki, un tā rodas imigrantu salas.
Deviņi no desmit bēgļiem Zviedrijā ierodas nelegāli, bez dokumentiem, un lēmums par viņu likteni ievelkas. To var arī pārsūdzēt – ne reizi vien. Ja migrācijas iestāde atsaka, var sūdzēties tiesā. Ja atsaka tiesa, migrācijas resoram bēglis jānosūta, no kurienes tas atbraucis.
Pirms 30 gadiem Zviedrijā iebrauca 12 tūkstoši bēgļu, pērn ap 44 tūkstošiem – pēc oficiāliem datiem.
Pēc likuma viņu iesniegumi jāizskata trīs mēnešos, bet īstenībā tas ievelkas, un uzturēšanās lūguma izskatīšana var ieilgt pat pāris gadu.
Tenstā ikdienā ir mierīgi, pat pārāk klusi darbdienas vidū. Uz mājām daudz satelītu šķīvju, lai sekotu, kas notiek dzimtenē. Bet vēl vasaras sākumā policijas nogalināta imigranta nāve pielēja eļļu ielu nemieru liesmām nomalēs. Tensta tāpat kā Husbija, kur bija nemieru epicentrs, nav nekāds Brazīlijas vai Indijas tipa nabagu graustu rajons. Policija šeit nerādās bez vajadzības: jau tāpat tai pārmesta neiecietība pret tumšādainiem imigrantiem. Rezultātā par laupīšanu un huligānismu aizturēto ir ļoti maz.
Zviedri sūkstās par izsistiem logiem, apskādētām mašīnām, no pastkastēm noklīdušiem žurnāliem un no veļas virvēm zudušiem krekliem. Bēgļi uzskata, ka viss ir kopīgs kā komunālā dzīvoklī.
Vēl skolas piebūvē redzami pāris izsisti logi. „Es pazīstu šos dauzoņas, zinu, kā sauc tos, kuri mētājās ar akmeņiem, esmu ar viņiem runājusi. Nekārtības mēs varam novērst tikai kopīgi – iestādes, apzinīgākie jaunieši, policija, baznīcas,” pauž Tenstas pašvaldības inspektore Marija Hedblūma.
Pašvaldībai un skolai nav viegli ar tiem, kuriem mājās ir sava morāle. Zviedri lauza galvas, kā ieinteresēt imigrantus mācīties, kā jauniešus izklaidēt, novirzīt domas no radikālā islamisma un rast alternatīvu dīkdienībai. Marija Hedblūma uzsver, ka Eiropā nav daudz tādu valstu kā Zviedrija, kur ir ļoti daudz iespēju palīdzēt grūtībās nonākušajiem un ir arī daudz naudas šim mērķim.
Tenstā imigrantu labsajūtai arī ieguldīta krietna nauda. Šeit ir laba bibliotēka ar bezmaksas datoriem, skola rīko ekskursijas, piedāvā interešu pulciņus un sporta klubus. Pedagogi un pašvaldība cildina multikulturālismu, rīko dažādo tautību koncertus un atpūtas vakarus.
Bet Zviedrijas lielajā politikā aizvien skaļāk skan arī balsis pret daudzkultūru politiku. Zviedru demokrātu partija saka, ka kopš 90.gadu sākuma tikai 5% atbraucēju ir īsti bēgļi, visi citi ir aprēķinātāji, kas vēlas izmantot sociālos pabalstus.
Pašlaik plašas iespējas ir bēgļiem no Sīrijas. 2011.gadā pēc patvēruma Zviedrijā vērsās 640 sīriešu, bet šā gada pirmajā pusē – 4,5 tūkstoši. Zviedri neatsaka. Migrācijas dienests parāda demokrātisku, liberālu seju. Bet arābu interneta forumos sastopamas jau gatavas leģendas, kuras ir jāiestāsta žēlīgajiem zviedru migrācijas ierēdņiem.
Zviedrijā, kur protestantu reliģiju daudziem aizstājusi ticība sociālajai sistēmai, ir ap pusmiljons musulmaņu ar savām tradīcijām un parašām, no kurām viņi atteikties negrasās. Zviedrijas politiskajā arēnā novilcina laiku. Problēma pastāv, risinājuma nav.
Tenstas skolas direktore Ingera Nirella uzskata sevi par reālisti un teic LTV, ka risinājums prasīs laiku: „Savienotajās Valstīs pagāja pāris simti gadu, iekams tika izskausta rasu nevienlīdzība un desmitiem miljonu migrantu un viņu pēcteči sāka apzināties, ka tās ir viņu mājas. Mums tik ilgi nebūs jāgaida, bet laiks paies.”
