Lielākās kaislības izraisīja iepriekš nepieteiktā labklājības ministres uzstāšanās, jo tikai pasākuma kārtības nodrošinātāju iejaukšanās izjauca karstasinīgāko dalībnieču mēģinājumus uzbrukt ministrei. Lai gan amatpersona tika arī izsvilpta, Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadība tomēr cer, ka dialogs ar ministriju par rezolūcijā pieņemtajām prasībām būs iespējams.
No Ventspils un Liepājas rietumu piekrastē līdz Rēzeknei un Baltinavai Krievijas pierobežā austrumos - uz pulcēšanos Rīgā ieradās pensionāru organizācijas no visas Latvijas. Kā solīts, pasākuma dalībnieku skaits sasniedza tūkstoti. Galveno sanākšanas motīvu skaidri pauda LPF priekšsēdētājs Andris Siliņš:
"Mēs, 7.septembra sapulces dalībnieki, vecākās Latvijas paaudzes vārdā prasām tiesības vecumdienas pavadīt siltā mājoklī, būt paēdušiem un spējīgiem rūpēties par savu veselību."
Gan saukļi uz plakātiem, gan pensionāri sarunās pauda rūgtumu pret valdību un Saeimu, tai skaitā - pret labklājības ministri Ilzi Viņķeli no „Vienotības”. Viņa uz akciju ieradās un solīja, ka Labklājības ministrija meklē risinājumus, lai nāktu pensionāriem pretī:
"Es domāju, ka vecākās paaudzes cilvēkiem ir ārkārtīgi grūti noticēt tam, ka izmaiņas vēl būs tik drīz, ka arī viņi spēs baudīt šo izmaiņu augļus pilnvērtīgi. Tieši tādēļ ir šis emocionālais uzslāņojums. Mēs visi esam vienā laivā. Nav tā, ka būtu kāda slēpta bagātība, kas tīšām no pensionāriem tiek kaut kur nobēdzināta, un kāds ar mērķi, lai pasliktinātu vecākās paaudzes situāciju, nedara kādas lietas."
Lai gan Viņķele uz pasākumu oficiāli nebija aicināta, ministre tomēr kāpa uz skatuves, kur viņu sagaidīja svilpieni. Pēc Viņķeles runas kāda agresīvi noskaņota sirmgalve pat mēģināja ministrei uzbrukt fiziski:
Divkose! Ko viņa tautu musina un melo?!"
Vairāki klātesošie uzbrukumu ministrei gan nosodīja, apspriežot jautājumu, kas būs labāks, ja "noklapēsim Viņķeli". Neizpratnē bija arī LPF dibinātāja Lilija Škutāne:
Šausmas! Kaut kāda neapvaldība, zvērība! Skrien, ministrei sit... tepat mūs pagrūda. Mūsu pašu pensionāri nemāk viens otru cienīt."
"Un, piedodiet, Viņķelei nav naudas, naudiņu tur Finanšu ministrija. Mums vajag to pilnīgi skaidrot, kur atrodas nauda, kas to veido un kas to taisa. Viņa neko nevar izdarīt. Absolūti! Jā, tik, cik viņa var, viņa dara. Un ja gribam normālu dialogu, tad mums ir jārunā," uzsver Škutāne.
Ja neņem vērā atsevišķu incidentus, pasākums tomēr esot izdevies, uzskata Pensionāru federācijas vadītājs Siliņš, kurš arī atgādināja sapulces rezolūcijā pieņemtās prasības:
"Galvenās prasības ir četras. Pirmā prasība saistās ar indeksāciju. Tālāk ir jautājums par piemaksām. Mēs piedāvājam rezolūcijā paaugstināt šo piemaksu pie pensijām un atjaunot tās piešķiršanu. Trešais jautājums ir obligātā veselības apdrošināšana, jo diemžēl jāsecina, ka pie mums ir ārkārtīgi dārga ārstēšanās, salīdzinot pat ar tuvākajām kaimiņvalstīm. Un visbeidzot jautājums ir par neapliekamā minimuma pacelšanu pensionāriem līdz minimālajai algai."
Rezolūcijā tiks iekļauti arī saprātīgākie no sapulcē izskanējušajiem priekšlikumiem, kā arī tiks apkopots viss transparentos minētais. Cik daudz varētu izmaksāt vismaz četru pamatprasību īstenošana, Pensionāru federācija gan nav rēķinājusi. Savukārt Viņķele sola, ka nopietnas diskusijas par to, kāds būs pensiju indeksācijas modelis nākamgad, šoruden turpināsies Senioru lietu padomē.
