Dienas ziņas

Jaunieši aizraujas ar akrobātiskajiem trikiem

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Rekonstruēs Mežotnes pilskalna Ziemeļu ieeju

Rekonstruēs Mežotnes pilskalna ziemeļu ieeju

Arheoloģiskie izrakumi Mežotnes pilskalnā vienīgo reizi tika veikti pirms vairāk nekā 70 gadiem. Tolaik meklējumu vietas netika atjaunotas, tāpēc daudzus gadu desmitus pilskalna aizsargvalnis praktiski nebija redzams. Pirms četriem gadiem lielākā daļa aizsargvaļņa tika atjaunota, bet tagad uzsākta būvprojekta izveide, lai iesākto pabeigtu un rekonstruētu arī pilskalna ziemeļu ieeju.

Mežotnes pilskalns pēc Livonijas hroniku datiem līdz 13. gadsimtam bija senās zemgaļu zemes Upmales centrs un viens no lielākajiem nocietinājumiem. Pagājušā gadsimta 30. gados šeit  veikti arheoloģiskie izrakumi, kas snieguši plašu informāciju, bet vienlaikus radījuši arī problēmu.

"Izrakumu laukumu vietas netika atjaunotas iepriekšējā vizuālā stāvoklī. Toreiz izrakumi likās pats galvenais. No otras puses, mēs esam ieguvuši tādu materiālu, kāds nekad nebija," komentē arheologs Juris Urtāns.

Aizsargvaļņa rekonstrukcija tika aizsākta 2012. gadā, un tagad tas daļēji ir saskatāms. No aizaugumiem atbrīvots arī plakums. Tagad Rundāles novads iecerējis pabeigt  aizsargvaļņa atjaunošanu un rekonstruēt pilskalna jaunāko - ziemeļu ieeju. "Gribu parādīt arī mūsdienu cilvēkiem, cik varens viņš (aizsargvalnis) ir bijis. Arheoloģiskie objekti ir zem zemes, un vērtības nav redzamas. Lai viņas redzētu, vajadzētu sakārtot jau ar mūsu redzējumu par to seno zemgaliešu dzīvi," pauda Rundāles novada uzņēmējdarbības attīstības centra vadītāja Ludmila Knoka.

Pilskalns un tam līdzās esošā senpilsēta mūsdienās ir ne vien tūristu iecienīts atpūtas objekts, bet arī valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, un katru iejaukšanos vēstures sargātāji uzskata par zināmā mērā destruktīvu, tomēr tā būtu laba dāvana Latvijas simtgadei. "Tas ir tāds smalks piemineklis. Viņš ir it kā neredzams un vēl ir jāpēta nākotnē. Šajā gadījumā, protams, šeit būs profesionāla arheologa uzraudzība un ar lielu pietāti pret šo vēsturisko rekonstrukciju, lai nesabojātu dabisko reljefu, kas vēl ir saglabājies, un kultūrslāni," norāda Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības biedrības Zemgales reģiona galvenā valsts inspektore Elvīra Mantrova.

Rundāles novada attīstības programmā šim mērķim paredzēti 355 000 eiro, bet precīzas izmaksas būšot zināmas, kad tiks izstrādāts būvprojekts. Plānots, ka pilskalna ziemeļu ieejas rekonstukcijai tiks piesaistīti arī Eiropas fondu līdzekļi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti