«Re:Check» pēta: Aizsilnieces izteikumi par ierobežojumiem un kāpēc palielinās no asinsrites slimībām mirušo skaits

Vai Latvijas Ārstu biedrības prezidentei Ilzei Aizsilniecei taisnība par Covid-19 ierobežojumu efektivitāti Jaunzēlandē? Un kāpēc pandēmijas laikā palielinās ar asinsrites slimībām mirušo skaits?

«Re:Check» pēta: Aizsilnieces izteikumi par ierobežojumiem un kāpēc palielinās no asinsrities slimībām mirušo skaits
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vai Ārstu biedrības prezidente Aizsilniece saka patiesību par ierobežojumiem?

Pēc tam, kad Latvijas Ārstu biedrība pieprasīja veselības ministra Daniela Pavļuta no "Attīstībai/Par!" demisiju, biedrības prezidente Ilze Aizsilniece lēmumu skaidroja intervijā Latvijas Radio 4. Žurnālists arī jautāja, kā Aizsilniece vērtē valdības noteiktos ierobežojumus un tā saukto lokdaunu. Viņa atbildēja, ka tie dod efektu uz kādu laiku, un runāja par Jaunzēlandes pieredzi.

"Piemēram, Jaunzēlandē. Jūs taču zināt, kā bija Jaunzēlandē. Viņi visi ir vakcinējušies. Viņi sēdēja vairāk nekā gadu “lokdaunā”. Bet viņiem arī tagad aug Covid-19 skaits, neraugoties uz to, ka tā bija slēgta valsts. Un ko viņi izdarīja? Viņi izbeidza “lokdaunu”," stāstīja Aizsilniece.

Savukārt savā "Facebook" profilā Aizsilniece pirms dažām nedēļām dalījusies ar laikraksta "NewYork Times" rakstu par Jaunzēlandi. Viņa tur norāda, ka raksts ir, “piemērs tam, ka ierobežojumi nestrādā”.

Vai Aizsilniecei taisnība? Pirmkārt, Jaunzēlandē vakcinējušies ne tuvu visi. Pilnībā vakcinēti ir tikai 60% iedzīvotāju. Salīdzinājumam Latvijā – 52 procenti.

 

Nav arī tiesa, ka jaunzēlandieši būtu sēdējuši lokdaunā jeb mājsēdē vairāk nekā gadu. Tās politika līdz šim bijusi dažu nedēļu ilgas un stingras mājsēdes, lai izskaustu jebkuru mazāko iespēju vīrusam izplatīties. Arī gandrīz pilnībā liegta iespēja ieceļot ārzemniekiem, bargas divu nedēļu pašizolācijas prasības katram iebraucējam un rūpīga kontaktu izsekošana.

Pateicoties striktajai politikai, lielāko daļu pandēmijas jaunzēlandieši dzīvojuši brīvi un visā valstī Covid-19 dēļ līdz šim miruši tikai 28 cilvēki. Salīdzinājumam Latvijā, kur iedzīvotāju ir gandrīz trīs reizes mazāk, ir jau vairāk nekā trīs tūkstoši Covid-19 upuru.

Arī rakstā, ar kuru dalījusies Aizsilniece, teikts, ka Jaunzēlandes politika vīrusa apkarošanā ir bijis spožs panākums.

Vai tagad valsts izgājusi no lokdauna? Ne gluži. Pēdējo mājsēdi Jaunzēlandes premjerministre Džasinda Ārderna izsludināja pirms diviem mēnešiem, kad valstī bija atklāts tikai viens inficēšanās gadījums. Tiesa, jau tobrīd viņa atzina, ka vīrusa lipīgā delta varianta dēļ nāksies spert vēl citus soļus, un tā izrādījusies taisnība. Ierobežojumi ļāvuši infekcijas izplatību mazināt, bet ne likvidēt pilnībā, kā tas bija izdevies līdz šim. Tomēr tos plānots atcelt tikai tad, kad valstī vai konkrētos reģionos būs vakcinējušies 90% iedzīvotāju. To Ārderna paziņoja pirms dažām dienām preses konferencē.

"Tikai dažām valstīm ir iespēja vakcinēt cilvēkus, pirms vīruss ir izplatījies visā sabiedrībā. Mums tāda ir. Kad mēs to būsim izdarījuši, mums jāpārliecinās, ka izmantojam šo rīku, lai sevi  pasargātu, tad pakāpeniski un uzmanīgi vērsimies vaļā," norādīja Ārderna.

Līdz tam valsts lielākajā Oklendas reģionā joprojām būs spēkā mājsēde, tajā skaitā ierobežota pārvietošanās, mācības lielākoties attālināti un darbs no mājām.

Tātad Jaunzēlandes piemērs nebūt neliecina, ka ierobežojumi nestrādā. Tā arī nav izbeigusi mājsēdi, lai gan saslimstība un mirstība valstī ir daudzkārt zemāka nekā Latvijā.

Kāpēc aizvadītā gada laikā ir vairāk cilvēku, kuri miruši no asinsrites sistēmas slimībām?

Sociālajos medijos pandēmijas noliedzēji norāda uz mirstības pieaugumu no sirds un asinsvadu slimībām un saista to ar vakcīnu blaknēm. To dara arī dezinformācijas izplatītāji Latvijā, daloties ar ASV konservatīvā telekanālā "Fox News" sižetu.

"Viss, ko mēs zinām, ka nepieredzēti daudz cilvēku mirst vecumā no 20 līdz 50 gadiem ASV un vairākās Eiropas valstīs. Mums tiešām jānoskaidro, kāpēc."

Gan sižetā, gan ierakstos latviešu valodā kā ticamākā izvirzīta ideja, ka cilvēki mirst ar oficiāli nefiksētām vakcīnu blaknēm. ASV un Lielbritānijā tiešām publicēti dati, kas rāda lielāku mirstību sirds un asinsvadu slimību dēļ, taču tajos arī skaidri redzams, ka pieaugums bijis jau pandēmijas pirmajos mēnešos, kad vakcīnas pret Covid-19 nebija vēl pat izgudrotas.

Latvijā mirstības statistika rāda, ka iepriekšējo gadu ierastie rādītāji visvairāk pārsniegti ap gadu miju, kad Latvijā Covid-19 plosījās vissmagāk un plaša vakcinācija nebija sākusies. Piemēram, pērn decembrī tas bija nāves cēlonis 1600 cilvēkiem – par aptuveni diviem simtiem vairāk nekā tajā pašā mēnesī katrā no trim iepriekšējiem gadiem.

Kardiologs un Latvijas Universitātes profesors Andrejs Ērglis skaidro, ka infekcijas slimību uzliesmojumu laikā mirstība ar sirds un asinsvadu slimībām pieaug vienmēr.

"Jebkura infekcija pastiprina kardiovaskulāro notikumu risku. Tāpat kā onkoloģisko. Viņa aktivizē to, jo tas ir iekaisums. Jebkurš iekaisums, piemēram, kardiopulmunāra nepietiekamība, plaušu nepietiekamība .. un jūs vēl dabūjat papildu infekciju, tad tas vienkārši eskalē procesu," skaidro Ērglis.

Šādos gadījumos tiešais nāves cēlonis būs asinsrites, nevis infekcijas slimība, kas to saasinājusi. Statistikā šo pieaugumu izteikti var redzēt arī gripas epidēmiju laikā. Kardiologs Ērglis norāda, ka tāpēc jāvakcinējas pret gripu, ko vecāka gada gājuma cilvēki Rietumeiropā dara daudz aktīvāk nekā pie mums.

"Ja jūs paskatāties, kas ir ar Portugāli, Angliju, citām vietām – pēdējos 20 gados visi 65-gadnieki un plus, viņiem vakcinācijas aptvere pret gripu ir apmēram 60 līdz 85%. Tā ir tā atšķirība, kāpēc mums nevakcinējas un tur vakcinējas. Tā ir tradīcija," norāda kardiologs.

Tāpat mirstību no asinsrites slimībām ietekmē fakts, ka Covid-19 dēļ samazināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. 

"Ir tiešās un netiešās ietekmes. Tiešās, ko redzam – infekcija un vīruss, un netiešās, kas ir sistēmas traucējumi," turpina Andrejs Ērglis. "Ja mēs aiztaisām ātri ambulatorās palīdzības ciet, ja mēs aiztaisām ciet sirds operācijas un kaut ko citu, tās jau neuzsūcas, tās sakrājas."

Tātad taisnība, ka Covid-19 pandēmijas laikā vairākos mēnešos ir pieaugusi mirstība no asinsrites sistēmas slimībām. Taču tas ir skaidrojams ar Covid-19 tiešu un netiešu ietekmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt