«Re:Check» pārbauda: Ko Latvijas medijiem stāsta bieži Krievijā un Baltkrievijā intervētais Grostiņš

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ko Latvijas Radio 4 klausītājiem stāsta bieži Krievijas un Baltkrievijas medijos intervētais Normunds Grostiņš? Viņa pausto apgalvojumu patiesumu pārbaudīja "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" veidotāji.

“Re:Check” pārbauda: vai par “Himars” maksāsim vairāk un ko intervijā stāsta Grostiņš
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Latvijas Radio 4 raidījumā "Atklātā saruna" 24. oktobrī kā vienu no diviem studijas viesiem intervēja Normundu Grostiņu, kurš pēdējās vēlēšanās startēja no Latvijas Krievu savienības. Viņš raidījumā tika pieteikts kā eiroskeptiķis un biedrības "Latvijas nākotnes pētījumu institūts" valdes priekšsēdētājs.

"Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" veidotājiem internetā neizdevās atrast nekādas liecības par šīs biedrības paveikto. Taču to, bieži intervējot Grostiņu, piemin arī Krievijas un Baltkrievijas mediji. 

Latvijas Radio 4 Grostiņš stāstīja, ka tas, ko Eiropa saucot par karu, un lielvaru pretrunu risināšana ar tēraudu un asinīm, esot bijis paredzams. Viņš arī runāja par Amerikas faktoru un tās ģeopolitiskajām interesēm:

"Ir tāda teorija, ka amerikāņi radīja problēmas savam ģeopolitiskajam konkurentam, tā neslikti radīja, teiksim tā. Kāds vēl uzspridzināja caurules Baltijas jūrā, lai nepārdomā tajā galā, arī droši vien ne jau vācieši vai krievi – viņi varēja nespridzināt, tāpat varēja vienkārši noslēgt, viņiem spridzināt nevajadzēja. Tiešām notiek liela spēle, kas bija prognozējama." 

Teoriju, ka Krievijas karš Ukrainā patiesībā notiek Amerikas Savienoto Valstu (ASV) interesēs vai Amerika pat ir tā iniciatore, uztur Krievijas varas mediji. Tie arī stāsta, ka tieši ASV saspridzināja "Nord Stream" gāzes cauruļvadus Baltijas jūrā. Pierādījumu tam nav, un izmeklēšana turpinās. Taču, kā pieļauj rietumvalstis, pati Krievija varētu būt īstenojusi diversiju, lai vairotu enerģētisko nestabilitāti reģionā. Arī stāsts, ka patiesībā notiek liela spēle, ir izplatīts naratīvs, lai novērstu uzmanību no Krievijas kā agresorvalsts vainas.

Grostiņš raidījumā kā allaž kritizēja Eiropas Savienību. Lai pierādītu tās it kā negatīvo ietekmi uz Latviju, viņš sāka runāt par pievienotās vērtības nodokli apkurei. Atgādināja, ka tā ieviešana bijusi Eiropas Savienības prasība, un stāstīja, ka no mūsu dalības tajā iegūst tikai daļa iedzīvotāju.

"Tā kā katrs varat salīdzināt, cik esat samaksājis par dalību ES pēc sava apkures rēķina personīgi jūs un cik šajā mēnesī saņēmāt no ES. Ja saņēmāt ES fondus, tad droši vien esat plusā. Pārējie – mīnusā," raidījumā pauda Grostiņš.

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) apkurei Latvija tiešām piemēroja pēc iestāšanās ES, saskaņojot ar to normatīvos aktus. Par visām precēm un pakalpojumiem iekasētais PVN arī tiek ņemts vērā, aprēķinot daļu no dalībvalstu iemaksām ES.

Taču Grostiņš noklusē, ka Latvijas kopējās iemaksas ES vispārējā budžetā arvien ir daudz mazākas, nekā mēs no tās saņemam atpakaļ. Kā informēja Finanšu ministrija, piemēram, pērn par katru iemaksāto eiro saņēmām atpakaļ 3,2. Proti, iemaksājām aptuveni 380 miljonus, bet no dažādiem fondiem ieguvām 1,24 miljardus eiro. No ES struktūrfondiem Latvijā tiek finansēti autoceļi, skolas, slimnīcas, ēku siltināšana, ūdens un atkritumu saimniecība un citi projekti, no kuriem labumu gūst visi Latvijas iedzīvotāji.

Līdz ar to aplams ir Grostiņa apgalvojums, ka plusā ir tikai tie, kas saņem fondus.

Grostiņš vainoja Eiropas Savienību arī tajā, ka Latvijā notiek pāreja uz vasaras laiku: "Atgādināšu, ka Latvija jau atcēla. Kad dabūjām neatkarību, atcēlām šo praksi. Mums tās nebija līdz iestāšanās laikam ES, kas pieprasīja to atkal ieviest; to izdarījām 2001. gadā. Kad mēs bijām neatkarīga valsts, mēs paši ātri lēmām."

Latvija arī pašlaik ir neatkarīga valsts. Nekorekts ir arī Grostiņa izklāsts par pulksteņu griešanu. Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā īsteno kopš 1981.gada. Šo praksi atcēla nevis pēc neatkarības atjaunošanas, bet daudz vēlāk – 2000.gadā un tikai uz vienu gadu. Kad 2001. gada sākumā valdība lēma atgriezties pie pulksteņa griešanas, tika ņemts vērā arī attiecīgās Eiropas Komisijas direktīvas projekts, taču, kā rāda ziņu arhīvi, galvenie argumenti bija citi. To skaitā problēmas transporta sakaros ar Krieviju un Eiropas Savienības valstīm. 

Jāpiebilst, ka Grostiņš telefonsarunā atteicās atbildēt uz jautājumiem, jo "Re:Check" viņu iepriekš esot apmelojis. Noprotams, ka runa ir par raidījumu, kas izskanēja pirms vairāk nekā diviem gadiem. Tajā "Re:Check" pauda, ka Grostiņš Kremļa medijos izplata dezinformāciju par Latviju. Pēc iebildes, ka toreiz viņam tika skaidrots, kāpēc tā teicām, Grostiņš piedraudēja ar tiesu un sarunu pārtrauca: "Tie bija meli un demagoģija. Tie ir apmelojumi visi. Un jūs īstenībā … Noteikti mēs tiksimies tiesā!"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti