Pēc tam, kad Muitas savienības valstis atradušas iemeslus, lai uzliktu ierobežojumus Lietuvā un nu arī Igaunijā ražotai produkcijai, pastāv iespējas, ka rezultāts var būt līdzīgs arī Latvijai - tikai attiecībā uz gaļu. Pēc liellopu gaļas ražotāju biedrības izteikumiem, ka Latvijā ir ap 90% kontrabandas gaļas, to pieļauj Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes vadītājs Edgars Treibergs.
„Mums ir liels uztraukums, jo Igaunijai aiztaisa tirgu uz Krieviju un neeksportē pienu un zivis. Ieraudzīs Krievijas vēstniecība šādu ziņu un arī pateiks, ka mēs paši nezinām, ko ražojam un tirgojam, kur tad skatās mūsu VID un muita... tam es tiešām nepiekrītu," paudis Treibergs.
Pārtikas un veterinārais dienests norāda, ka gaļai iespējams izsekot līdz pat ražotājam un jau tagad uz iepakojuma tiek norādīts, kurā valstī gaļa ir iegūta. Dienesta veiktajās pārbaudēs nekas neliecina, ka ir tik lielas problēmas.
Dienesta pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis Latvijas Radio stāstīja - „ja klients iepērkas oficiālās tirdzniecības vietās veikalos vai tirgos, tad mēs varam garantēt, ka gaļa ir pārbaudīta, tā nāk no atļautām valstīm un uzņēmumiem". „Tā ir izsekojama un garantējam zināmu drošības pakāpi. Ja pircējs to pērk internetā vai tiešās piegādes veidā, tur kontrole nenotiek un tā ir viņa atbildība," atzina Zavadskis.
Liellopu gaļas ražotāji gan skaidro, ka Latvijā gaļas cenas ir zemas, bet tirgotāji joprojām iepērk ievestu gaļu un Latvijas ražotājam uzliek tik zemu cenu, ka tie tiek iedzīti bankrotā. Vienīgais izskaidrojums ir kontrabandas gaļa. Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe atzīst, ka nav skaidrs, kāpēc tiek iepirkta dārgāka gaļa no citām valstīm, bet Latvijas zemniekiem jāpārdod sava produkcija ārvalstīm, jo Eiropā ir liels pieprasījums.
„Ja vietējā tirgū var nopirkt lētāk, kāpēc ved iekšā dārgāku? Tas ne vienmēr ir izskaidrojams. Kādreiz mums nebija kvalitatīvas liellopu gaļas, un bieži vien vecās govis tā tika sauktas. Tā nav liellopa gaļa. Bet tagad audzētāji iemācījušies audzēt gaļu, un vajadzētu būt lielākam pieprasījumam pēc vietējiem ražotājiem. Viņi izdzīvo tikai tāpēc, ka atrod tirgus ārpus Latvijas," skaidroja Gulbe.
Gulbe arī neslēpj, ka Latvijā trūkst tradīciju, un liellopu gaļu neceļ galdā, lai gan tā uzskatāma par veselīgāku nekā cūkgaļa.
Pārtikas tīkls „Elvi" darbojas pēc franšīzes modeļa, un veikala īpašnieki paši izvēlas, ar kuru produkta piegādātāju strādāt. „Elvi" pārstāve Kazimiera Puzo stāta, ka gaļu tomēr veikali iepērk no vietējiem zemniekiem vai vietējiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Visos veikalos gan to nopirkt nevar.
„Vispār pieprasījums pēc liellopu gaļas ir, bet, salīdzinot ar vistu vai cūku, pieprasījums ir mazāks. To nosaka cena, jo liellops maksā vairāk. Tāpēc ne visur „Elvi" ir pieejama liellopu gaļa un ne visur, kur atrodas „Elvi", ir pēc tās pieprasījums," atzina Puzo.
Lopkopji norāda, ka preci labprāt pārdotu par 6 un 7 latiem. Tagad uzpircēji, kas ved gaļu prom, pērk to par trīs reizes mazāku summu, kas teju nosedz audzēšanas izmaksas. Bet Latvijas tirgotāji piedāvā vēl zemāku cenu. Jau tagad ir 750 saimniecības, kurās audzē liellopus, nākamo gadu laikā prognozēts, ka to skaits varētu dubultoties.
