Kā norāda Pārtikas un veterinārajā dienestā, cilvēkiem radusies ilūzija, ka kara apstākļos no Ukrainas drīkst brīvi izvest un ievest Latvijā dzīvniekus, bet tas nav legāli.
Kucīte ar mazuļiem ir viena no 40 suņiem, kurus brīvprātīgie atveda no Ukrainas un kuri izmitināti patversmē “Ulubele”. Suņi ir karantīnas zonā, kur būs jāuzturas daudz ilgāk, nekā darbinieki domāja. 21 dienas vietā noteikts divu mēnešu karantīnas laiks. Bet tas nozīmē, ka suņu uzturēšanai patversmei vajadzēs vairāk līdzekļu un nāksies lūgt ziedotāju atbalstu.
“Neviens mums nevarēja pateikt, kādas būs prasības, un pārsteigums, ka šīs prasības sunīšiem, kas nokļuvuši “Ulubelē”, ļoti atšķiras no prasībām, kādas ir pārējiem dzīvniekiem, kas no kara zonas nokļūst Latvijā.
Mēs ļoti cerējām, ka prasības būs vienādas, ka uzreiz varam vakcinēt pieaugušos suņus ar trakumsērgas vakcīnu, un tad ierastā 21 dienas karantīna,” stāsta patversmes “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.
Rasma Kreica ir viena no brīvprātīgajiem, kas nogādāja palīdzības kravu Ļvivas dzīvnieku patversmei, un atpakaļceļā izveda 40 suņus un 34 kaķus, kurus saimnieki nevarēja paņemt līdzi bēgļu gaitās.
“Diemžēl Latvijā esam atdūrušies pret to, ka šie Ukrainas dzīvnieki nav gaidīti, un tiek likti visādi šķēršļi, lai viņus pēc iespējas ilgāk nevarētu adoptēt,” uzskata Rasma.
“Divus pilnus mēnešus, ko dzīvnieki pavadīs būros, viņus nevarēs adoptēt. Mums ļoti sāp sirds, dzīvnieku draugiem, visiem ziedotājiem, sāp sirds. Kādēļ Polija uzskata, ka vienalga, vai dzīvnieks ir ieceļojis kopā ar savu saimnieku vai saimnieks devies bēgļu gaitās citur, vai palicis uz vietas tur? Kādēļ ir šāda atšķirība?”
Taču, kā uzstāj PVD, reģistrācijas un karantīnas atvieglojumi attiecas tikai un vienīgi uz tiem mīļdzīvniekiem, kuri iebrauc kopā ar saimnieku. Bet tiem, kuri atvesti no patversmēm, nekādu atvieglojumu nav.
“Radies priekšstats, ka tagad uz Latviju var vest, ja vien fiziski spēj atvest, jebkāda veida dzīvniekus, tai skaitā dzīvniekus no patversmēm. Bet šāda veida ievešana nav likumīga.
Tā nav tikusi atļauta kara sakarā. Bet kara jūklī tas notiek nekontrolēti,” stāsta PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
Latvijā no Ukrainas var ievazāt trakumsērgu, tāpēc piemērots iespējami inficēta dzīvnieka statuss un noteikts ilgāks novērošanas periods.
“Šis ir maigākais, humānākais variants, kādu mēs esam piemērojoši šiem dzīvniekiem. Jo divi pārējie risinājumi būtu dzīvnieku sūtīt atpakaļ uz valsti, no kurienes viņi ir ieradušies. Un otrs – likt eitanizēt dzīvnieku. Mēs neejam šādu ceļu. Mēs maksimāli mazināsim riskus, ievērojot stingru karantīnu.”
“Ļoti labi saprotu vēlmi glābt dzīvniekus. Taču mēs nevaram glābt dzīvniekus uz savu dzīvnieku un Latvijas iedzīvotāju veselības un pat dzīvības rēķina,” uzskata Lamberga.
“Tāpēc PVD ir ļoti satraucies par šo situāciju.”
Ja kāds ir ievedis bēgļu mājdzīvniekus privāti, PVD aicina nebaidīties un sazināties ar veterinārārstu vai PVD. Lai nepakļautu sevi inficēšanās riskam, šīm personām arī būtu jāvakcinējas pret trakumsērgu.
