Uz darbu Ķekavas putnu fabrikā, kurā Aleksandrs aizvadījis vairāk nekā 40 gadu, bet viņa sieva Ērika 30, nu abi spiesti vairs neiet. Ne tāpēc, ka paši tā izvēlējušies. Kādā dienā uzņēmumā abiem paziņoja, ka turpmākas darba attiecības vairs neturpinās.
Iemesls nav skaidrs. Ar Aleksandru, kurš ir pensijas vecumā, gan panākta vienošanās, taču Ērika prom iet nav gribējusi, ko arī pateikusi. Bet pēc tam sācies kas līdzīgs emocionālam teroram. „Iegāju savā darbavietā, savā kabinetā. Es paspēju tikai apsēsties, kad tūlīt atbrauca apsardzes priekšnieks, atbrauca juriste, atbrauca juristes palīdze, pasauca vēl ražošanas direktori, nolika man to vienošanos uz galda, lai es parakstītu,” atminas Ērika Petkuse, a/s „Putnu fabrika Ķekava” Inkubācijas noliktavas pārzine.
Kad arī uz prasību parakstīt vienošanos Ērika atbildējusi noliedzoši, saņemts brīdinājums, ka būšot tikai sliktāk. „Sāka fotografēt, visus skapīšus vaļā, atvilktnes vaļā, visu fotografēja. Nu man bija tāda sajūta... ..es nepamanīju, miskasti arī nofotografēja?!” turpina Ērika.
Tas pats turpinājies arī noliktavā, par kuru Ērika atbildīga. Kādā no kabineta atvilktnēm atrasta 20 mililitru suvenīra alkohola pudelīte un sievietei lika noprast, ka tā ir iespēja viņai piedēvēt alkoholismu darbā. Kā rīkoties - Ērika konsultējās ar bijušo kolēģi - juristi un viņa devusi pārliecību, ka jācīnās. Turklāt uzņēmums izmantojis arī tiesiskās aizsardzības statusu, kas ļauj nepildīt normālā situācijā noteiktas saistības pret darbiniekiem. „Manai klientei arī tiešā tekstā tika pateikts, ka viņi atrodas Tiesiskā aizsardzības procesā. Tas ir absolūti nepieļaujami no likuma viedokļa, ka uzņēmums tiesiskās aizsardzības procesu izmanto kā visatļautību,” saka advokāte Daina Ločmele.
Pagaidām gan Ērika no darba ir tikai atstādināta un fabrikā ielaista netiek. Rīkojumu par atlaišanu uzņēmums solījis aizsūtīt pa pastu vai nopublicēt „Latvijas Vēstnesī”.
Pašā putnu fabrikā par notikušo skaidrojumus neizdevās iegūt. Uzņēmuma vadība nolēmusi par šo gadījumu nerunāt.
Lai gan tiesiskās aizsardzības plāns paredz arī noteiktus taupības pasākumus, citu darbinieku atlaišana šajā brīdī nenotiekot, zināja stāstīt Ērikas advokāte. Ērikas iesniegumu Valsts darba inspekcija vēl vērtē. Taču inspekcijā atzīst - kopumā strīdi par atlaišanas likumību nav retums un lielākoties arī izrādās pamatoti. No 5000 iesniegumiem gadā piektā daļa saistīti ar prettiesisku atbrīvošanu no darba. Inspekcijā atgādina - darba attiecību izbeigšanai ir savi noteikumi, kas jāievēro. „Ko nozīmē - pusēm vienojoties? Tas nozīmē, ka puses nonāk pie kopsaucēja, bet bez viltus, spaidiem un maldības par to, ka attiecības tiek izbeigtas un ar kādiem nosacījumiem. Vai izmaksas kādas tiks veiktas vai netiks veiktas,” saka Valsts Darba inspekcijas Darba tiesību nodaļas jurists Vilnis Virza.
Saņemot sūdzību, darba inspekcija gan varot iesaistīties tiktāl, cik sniegt savu atzinumu un darba devējam norādīt, ka atbrīvošana notiek pretrunā ar likumu. Taču, ja darba devējs to vērā neņem, tad tālākais jau ir tiesas kompetencē. Arī Ērika neizslēdz, ka vajadzības gadījumā taisnību meklēs tiesā.
