Tā Latvijas Televīzijai atzīst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Artūrs Kučs. „Tādi gadījumi ir bijuši attiecībā pret Lielbritāniju, piemēram, kur personas tika apsūdzētas daudz smagākos noziegumos, teiksim, terorismā. Tiesa aizliedza Lielbritānijai līdz lietas izskatīšanai pēc būtības šīs personas izdot,” sacīja Kučs.
Šajā gadījumā ECT pēc vairākus gadus ilgas lietas izskatīšanas terorismā vainotos cilvēkus tomēr atļāva izdot ASV. Līdz ar to arī „Imantas hakera lieta”, teorētiski, varētu ievilkties vēl uz vairākiem gadiem. Tiesību eksperts norādīja, ka Čalovska nonākšana ASV rokās pirms ECT nolēmuma būtu ļoti riskants solis. „ASV konvencija nav saistoša, un tas var radīt neatgriezeniskas sekas, jo - ja konstatē pārkāpumus, ko tad vairs var darīt? Persona jau ir ASV un, ja ASV nav nekādu teiksim pienākumu viņu izdot atpakaļ uz Latviju, tad arī neko principā ietekmēt vairs nevar. Atbildēs, es teiktu, tādā gadījumā Latvijas valsts, un, ja mēs runājam par kompensācijām, arī visi Latvijas budžeta maksātāji,” norāda Kučs.
Viņaprāt, galvenais, kas varētu novērst bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem, būtu, ja no ASV tiktu saņemtas nepārprotamas garantijas, ka notiesāšanas gadījumā Čalovskis sodu varēs izciest Latvijā. Latvijas Tieslietu ministrija šobrīd uzskata, ka tādas jau saņemtas, tomēr Čalovska aizstāvji tam nepiekrīt.
ECT iejaukšanās lietā ir iespējama, jo tajā ir vērsušies Čalovska advokāti.
Čalovski, kā arī kādu Krievijas pilsoni un Rumānijas pilsoni apsūdz par vīrusa „Gozi” izveidošanu. Ar tā palīdzību viņi esot ieguvuši ievērojamas naudas summas no daudziem banku kontiem.
